ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apstiprinājusi plānu piegādāt Ukrainai letālo bruņojumu, tostarp prettanku raķetes, piektdien paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.
Piegādēs ietilps ASV ražotās prettanku raķetes "Javelin", kuras Ukraina jau sen kā gribējusi, lai nostiprinātu savas aizsardzības spējas, valsts austrumos cīnoties pret Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem.
Iepriekš ASV piegādājušas Ukrainai dažāda veida atbalsta aprīkojumu, apmācījušas Ukrainas karavīrus un ļāvušas savām kompānijām pārdot tai dažādus šaujamieročus.
ASV Valsts departaments, kas ir atbildīgs par bruņojuma pārdošanu ārvalstīm, nav apstiprinājis, ka Ukraina saņems prettanku raķetes un cita veida letālo bruņojumu.
Valsts departamenta preses pārstāve Hetera Nauerta tomēr piektdien paziņoja, ka Vašingtona nolēmusi Ukrainai sniegt "pastiprinātas aizsardzības spējas", lai palīdzētu Kijevai stiprināt savus bruņotos spēkus, aizsargāt suverenitāti un "atturēt turpmāku agresiju".
"ASV palīdzība ir pilnībā domāta aizsardzībai, un, kā mēs vienmēr esam teikuši, Ukraina ir suverēna valsts, un tai ir tiesības sevi aizstāvēt," pazinoja Nauerta.
ASV likumi paredz, ka Valsts departamentam jāinformē Kongress par plānotu bruņojuma pārdošanu ārvalstīm, sākot šo plānu izskatīšanas periodu, kurā likumdevēji tos var bloķēt.
Nav zināms, vai administrācija ir oficiāli informējusi Kongresu. Maz ticams, ka kongresmeņi mēģinās šos plānus bloķēt, jo gan republikāņi, gan demokrāti jau ilgu laiku ir aicinājuši administrāciju spert šādu soli.
Tramps plānus par letāla bruņojuma piegādi Ukrainai ir apsvēris jau kādu laiku pēc tam, kad Valsts departaments un Aizsardzības ministrija (Pentagons) tos atbalstīja. Bijušais ASV prezidents Baraks Obama arī apsvēra šāda bruņojuma sūtīšanu, tomēr par šādu soli neizšķīrās.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
