Meksikas Kongress piektdien apstiprināja likumprojektu, kas piešķirs juridisku ietvaru armijas veiktām policijas funkcijām, neraugoties uz cilvēktiesību organizāciju iebildumiem.
Kongresa apakšpalāta apstiprināja dažādas izmaiņas, ko likumprojektā bija izdarījis Senāts, tai skaitā par iespējas došanu pašvaldībām uzlabot savus policijas spēkus un par armijas klātbūtnes novēršanu protestos. Likumprojekts tiks iesniegts valsts prezidentam Enrikem Penjam Njeto, kurš to parakstīs, lai šis projekts kļūtu par likumu.
Jaunais likums dos iespēju prezidentam izdot dekrētu, kas atļaus dislocēt armiju uz vienu gadu štatos, kur pastāv "draudi nacionālajai drošībai" un policija nespēj tikt galā ar vardarbību. Prezidents arī varēs neierobežoti pagarināt šo dislocēšanu, lai armijas klātbūtne kļūtu pastāvīga.
Cilvēktiesību organizācijas Meksikā un ārvalstīs kritizē šo likumu, paziņojot, ka armijas dislocēšana var tikt bezgalīgi atjaunota un pašvaldībām nebūtu vajadzības rekrutēt un apmācīt kompetentus un godīgus policistus. Organizācijas ziņo, ka šis likumprojekts pieņemts Kongresā bez diskusijām un nesniedz pietiekamas garantijas, ka karavīri ievēros aizdomās turēto, aizturēto un sabiedrības cilvēktiesības.
Meksikas narkotiku karteļi lieto granātas, granātmetējus, ložmetējus un pretložu automašīnas, un ar tiem nespēj mēroties spēkiem lielākā daļa štatu un pašvaldību policijas struktūru, no kurām daudzas atzītas par pārāk mazām, korumpētām vai nepietiekami apbruņotām cīņai.
Meksikas armija ir pildījusi policijas funkcijas kopš 2006. gada, kad karavīrus šim mērķim dislocēja toreizējais valsts prezidents Felipe Kalderons. Jaunais likums ļaus armijai likumīgi darīt to, ko tā darījusi vismaz 10 gadus – veikt reidus, patrulēt kontrolpunktos uz automaģistrālēm, vajāt un aizturēt aizdomās turētos. .
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
