Prokurors Matiass Markusens norādīja pieciem ANO tiesnešiem, kas trešdien sāka izskatīt prokuratūras iesniegto apelāciju, ka Šešeļa attaisnošana deviņās apsūdzībās kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci bija dziļi problemātiska, un tā būtu jāatceļ, vai arī jārīko jauna tiesa.

"Taisnīgums nav panākts," uzsvēra prokurors. Viņš vērsa uzmanību, ka pērn Šešeļu attaisnojušie tiesneši ir pieļāvuši kritiskas kļūdas un nav pienācīgi izvērtējuši visus pierādījumus.

Markusens atzina, ka serbu ekstrēmista attaisnošana ir "ne tikai apvainojums iespējamo noziegumu upuriem, bet arī nopietni graus" ANO Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un tā pēcteča Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunāla mehānisma (MICT) ticamību.

Šešeļs, kurš ir Serbijas parlamenta deputāts, trešdien tiesā neieradās. Tiesneši deva viņam 10 dienas rakstiskas atbildes sniegšanai pēc tam, kad viņš būs saņēmis tiesas sēdē runātā atšifrējumu savā dzimtajā valodā.

Jau vēstīts, ka ICTY 2016.gada martā Šešeļu attaisnoja visās deviņās viņam izvirzītajās apsūdzībās noziegumos pret cilvēci Balkānu karu laikā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Spriedums Šešeļam tika nolasīts aizmuguriski.

Tiesa paziņoja, ka prokurori nav spējuši pierādīt apsūdzības.

Apsūdzības puse apgalvoja, ka Šešeļs vainojams daudzu horvātu, musulmaņu un citu neserbu civilistu slepkavībās, kā arī "desmitu tūkstošu" deportēšanā no plašiem Bosnijas-Hercegovinas, Horvātijas un Serbijas apvidiem, vadot paramilitāru grupējumu "Šešeļa vīri".

Šešeļs 2003.gadā brīvprātīgi padevās ICTY, bet viņa tiesas prāva sākās tikai 2007.gadā un turpinājās līdz 2012.gadam.

ICTY 2014.gadā atļāva līdz sprieduma nolasīšanai Šešeļam atgriezties Serbijā vēža ārstēšanai.

Uz pretrunīgi vērtēto ANO tribunāla spriedumu ar sašutumu reaģēja daudzi tiesību eksperti un vēsturnieki.