Nākamā gada 18. martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām ir jānorit kā svētkiem – tādu rīkojumu reģioniem devis Kremlis. Maskavā cer, ka svētku atmosfēra palielinās vēlētāju aktivitāti, atsaucoties uz Prezidenta administrācijai tuviem avotiem, raksta medijs RBK.
Reģioniem dots rīkojums radīt svētku noskaņu vēlēšanu dienā un iecirkņos, atklājuši avoti. Konkrētas norādes, kas tieši jādara, nav dotas.
"Tie var būt kultūras un sporta pasākumi, gadatirdziņi," stāsta viens no administrācijai tuvajiem avotiem. Savukārt ar kāda reģiona vadību saistīts informators papildina, ka pasākumu plāns ir acīmredzams – radošo kolektīvu uzstāšanās, ēdiena un preču pārdošana.
Lai gan vērotājiem ir maz šaubu, ka kopš tirāna Josifa Staļina laikiem visilgāk pie varas Krievijā esošais līderis Vladimirs Putins kļūs par gaidāmo vēlēšanu uzvarētāju, Kremlim, kā gada sākumā norādīja "Bloomberg", satraukumu rada pēdējos gados krītošā balsotāju aktivitāte. Tāpēc Maskava ir ieinteresēta balsotāju skaitu palielināt, lai Putina pārvēlēšana būtu pārliecinošāka.
Jau iepriekš ir izskanējušas spekulācijas, ka tieši ar nolūku stiprināt Putina tēlu un aktivizēt iedzīvotājus vēlēšanas no sākotnēji plānotā 11. marta tika pārceltas uz 18. martu – dienu, kad Putins oficiāli Krievijas Federācijas sastāvā iekļāva okupēto Ukrainas Krimas pussalu.
Tāpat ar iedzīvotāju ieinteresēšanas centieniem, iespējams, saistīta Kremļa necenšanās likt šķēršļus varu kritizējošās TV zvaigznes un žurnālistes Ksenijas Sobčakas dalībai prezidenta vēlēšanās, kamēr spēcīgākajam opozīcijas kandidātam Aleksejam Navaļnijam iespēja kandidēt ir liegta.
Pats Putins par savu nodomu kandidēt uz nākamo prezidentūras termiņu pēc ilgas intrigas uzturēšanas paziņoja tikai 6. decembrī, tiekoties ar autorūpnīcas darbiniekiem.
Par svētku radīšanu vēlētāju piesaistīšanas nolūkos tika runāts arī Kremļa rīkotā seminārā vicegubernatoriem iekšpolitikas jautājumos, kas notika Piemaskavā no 29. novembra līdz 2. decembrim, skaidro RBK.
Klātesošajiem tika rādīti piemēri, kā palielināt vēlētāju aktivitāti, piemēram, reizē ar vēlēšanām veikt arī aptauju par kādu attiecīgā reģiona vai apdzīvotās vietas iedzīvotāju interesējošu jautājumu, pastāstīja RBK avots. Tie gan nebūs referendumi, un aptauju rezultātiem juridiska spēka nebūs, viņš papildina.
Tāpat piedāvāts vēlēšanu iecirkņos ierīkot bērnu istabas, lai radītu papildu ērtības vecākiem. Semināra dalībniekiem pat demonstrēta fotogrāfija ar baloniem izdekorētu vēlēšanu iecirkni. Reģioniem gan pašiem esot tiesības izdomāt, kā radīt svētku sajūtu un aktivizēt vēlētājus, precizē kāds no avotiem.
Seminārā arī skaidrots, ka vēlēšanām jānorit pilnīgi godīgi un bez pārkāpumiem, lai nevienam nebūtu iegansta apstrīdēt rezultātus vai rīkot protestus.
Balsošanas pārvēršana svētkos ir jau PSRS laikos izmantota prakse, portālam RBK norāda politologs Andrejs Koljadins. "Iecirkņos notika tirdziņi, darbojās bufetes un skanēja mūzika," viņš uzskaita, skaidrojot, ka labs garastāvoklis palīdz palielināt aktivitāti.
Vēlēšanu tradīcijas ar svinīgu sajūtu un tautas "spontānām" prieka izpausmēm un dejām pilsētu ielās joprojām ir saglabājušās PSRS sistēmas tuvākajā eksistējošajā līdziniecē Ziemeļkorejā.
