Foto: AP/Scanpix/LETA

Pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja Kosmosa politikas 1. direktīvu, kurā par NASA nākamo mērķi tiek izvirzīta cilvēku atkārtota aizvešana uz Mēnesi. Šis politikas dokuments apbēdinājis tos entuziastus un zinātniekus, kuri atbalsta došanos uz Marsu, raksta "Vice".

"Direktīva, kuru šodien parakstu, Amerikas kosmosa programmai mainīs fokusu uz jauniem cilvēces atklājumiem un izpēti. Tā iezīmē svarīgu soli atgriezt amerikāņu astronautus uz Mēness pirmo reizi kopš 1972. gada ilgtermiņa izpētei un izmantošanai," paziņoja ASV prezidents.

Viņš norādīja, ka šoreiz astronautu mērķis nebūšot tikai "iespraust karogu un atstāt pēdu nospiedumus". "Mēs dibināsim pamatus, lai reiz dotos uz Marsu un, iespējams, kādu dienu – uz daudzām citām pasaulēm," Tramps skaidrojis jaunās politikas ieceres. Tādējādi tiek mainīti kopš 70. gadiem aktuālie NASA plāni gatavoties Marsa iekarošanai, šo ieceri atbīdot nākotnē kā tālāku soli.

Tomēr Marsa iekarošanas aktīvisti, tostarp bezpeļņas organizācijas "Explore Mars" vadītājs Kriss Karberijs, atzīmē, ka jaunajā direktīvā konkrēts plāns doties uz Marsu nemaz nav pieminēts. "Mēs nekad neesam iebilduši ceļojumam uz Mēnesi, bet vai mēs pieejamo līdzekļu ietvaros nevarētu rast iespēju doties uz Mēnesi un Marsu, neatliekot Marsa iekarošanu uz gadsimta otro pusi," jautā Karberijs, kura vadītās organizācijas darbs veltīts tam, lai panāktu cilvēku nosūtīšanu uz Marsu tuvāko 20 gadu laikā.

Karberijs uzskata, ka pretēji apgalvojumiem, ka bāzes staciju veidošana uz Mēness palīdzēs labāk sagatavoties misijai uz Marsu, šie debesu ķermeņi ir pārāk atšķirīgi, un šāda stratēģija tikai atliks Marsa misijas realizāciju.

Jaunās direktīvas ierosinājums nācis no šogad izveidotās viceprezidenta Maika Pensa vadītās Nacionālās kosmosa padomes. Arī līdzšinējie NASA darbu ietekmējošie dokumenti gan neparedzēja cilvēkus nogādāt uz Marsu vismaz līdz 2033. gadam, atzīmē portāls.

Kopš 2011. gada, kad tika izbeigta ASV kosmosa šatlu jeb atspoļkuģu programma, amerikāņi kosmosa iekarojumos bijuši atkarīgi no Krievijas. Paralēli jau ilgus gadus tiek izstrādāta tā dēvētā "Kosmosa palaišanas sistēma" (SLS) un vairākkārt izmantojami cilvēku vadīti kosmosa kuģi "Orion", taču pat optimistiskākās prognozes neparedz pirmos izmēģinājuma lidojumus pirms 2020. gada.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!