Foto: AFP/Scanpix/LETA

Līdz šī gada beigām palicis vairāk nekā mēnesis, bet portāls "Popular Science", atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pētījumu, jau raksta, ka 2017. gads noteikti būs viens no trim karstākajiem reģistrētajā vēsturē.

Lai gan tas netuvosies pērn uzstādītajam globālā zemes virsmas siltuma rekordam, zinātnieki vērš uzmanību, ka par vienu no trim siltākajiem šis gads kļūs pat bez El Ninjo ietekmes. Dabas parādība El Ninjo atnes siltos ūdeņus uz Klusā okeāna austrumiem, okeāna siltumu tādējādi pārnesot atmosfēras zemākajiem slāņiem, kas parasti vidējo globālo zemes virmas temperatūru paceļ par aptuveni 0,1 līdz 0,2 grādiem pēc Celsija skalas. Šī gada rekordam pieticis pat bez šīs dabas parādības.

2017. gads līdz ar to kļūs par siltāko gadu bez El Ninjo reģistrētajā vēsturē un tas būs siltāks nekā jebkurš cits pirms 2015. gada, norāda medijs.

Vidējā globālā zemes virmas temperatūra no šā gada janvāra līdz septembrim bija par 1,1 grādu siltāka par "pirms industriālā laika" vidējo temperatūru, kas tiek izmantota kā viens no atskaites punktiem šādu pētījumu īstenošanai. Meteorologi skaidro, ka to veicinājusi siltumnīcas efekta gāzu emisijas palielināšanās atmosfērā, atzīmējot, ka šogad pieredzēts visu laiku lielākais ogļskābās gāzes koncentrācijas pieaugums atmosfērā.

2017. gadā lauzts arī cits rekords. Šā gada 13. februārī fiksēta visu laiku mazākā ar ledu klātā okeānu platība.

Šogad Āfrikas austrumos tika pieredzēts arī viens no lielākajiem sausumiem pēdējās desmitgadēs. Lielais karstums Eiropas dienvidos un ASV rietumos veicināja plašu ugunsgrēku rašanos, un Austrālijas glābēji paredz, ka tuvākajā laikā sāksies viena no postošākajām ugunsgrēku sezonām valsts vēsturē. Savukārt Karību jūras un Atlantijas okeāna Meksikas līcī šogad pieredzēta ārkārtīgi intensīva viesuļvētru sezona, kamēr citviet pasaulē tā bija mērenāka.

Lai gan nav zināms, vai un kā cilvēku radītās klimata pārmaiņas tieši ietekmē sausumu Āfrikā vai ciklonu aktivitāti, ir skaidrs, ka cilvēku darbības ietekmējušas ūdens līmeņa celšanos, kas, piemēram, viesuļvētru kaitējumu palielina, norāda medijs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!