Turcijas austrumos esošā Vanas ezera dibenā Juzun Džil Universitātes arheologu komanda atklājuši pils nocietinājuma kompleksu, vēsta "National Geographic".
Valsts lielākajā ezerā varētu būt uzieta senās Urartijas karalistes pils, kura celta Dzelzs laikmetā ap 900. gadu pirms mūsu ēras. Zinātnieku komanda pētījumus ezerā uzsāka, pārbaudot leģendās stāstīto par sen nogrimušām drupām.
Zemūdens arheologi uzgājuši apmetni, kura stiepjas aptuveni kilometra garumā, bet vairākas agrāko nocietinājumu sienas joprojām slejas līdz pat četru metru augstumam, kamēr no citām būvēm palikušas vien apstrādātu akmeņu grēdas. Tieši saglabāto sienu konstrukcijas ļāvušas noteikt aptuvenu pils būvniecības laiku.
Acīmredzami pils būvēta pirms Vanas ezera ūdens līmeņa pacelšanās. Tiek uzskatīts, ka gadu gaitā tas pacēlies par vairākiem simtiem metru, raksta "ScienceAlert". Šobrīd Vanas ezerā dziļākais punkts ir 451 metri.
Urartijas karaliste šajā reģionā pletās no devītā līdz sestajam gadsimtam pirms mūsu ēras, un Vanas ezers uzskatāms par tās ekonomisko centru. Tās ziedu laikos valsts aptvēra lielāko daļu mūsdienās kurdu apdzīvoto teritoriju tagadējā Turcijā, Sīrijā, Irākā un Irānā, un Azerbaidžānā, taču panīka pēc skitu un mīdiešu iebrukuma. Tiek uzskatīts, ka Armēnijas aristokrātiju iedibināja Urartijas karaliskās ģimenes pārstāvji.
