Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis ieteikumus automašīnas aprīkot ar obligātām ātruma ierobežošanas, ārkārtas bremzēšanas un ceļa apzīmējumu atpazīšanas sistēmām. Jaunās politikas mērķis ir ievērojami mazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas Eiropas Savienībā katru gadu vidēji pārsniedz 25 000 cilvēku.

Šo tā dēvēto ignorējamu intelektuālo palīgsistēmu pamatuzdevums ir ļaut autovadītājiem sekmīgāk reaģēt uz bīstamu situāciju. Tas gan nenozīmēs, ka, piemēram, vairs fiziski nebūs iespējams pārsniegt atļauto ātrumu. Sistēmas plānots veidot tā, lai autovadītājs tās varētu atslēgt – vispirms vien brīdinājuma signālu, un ar otro reizi arī pašu sistēmu. Tomēr, iedarbinot transportlīdzekli, palīgsistēmas ikreiz no jauna ieslēgsies.

Tā kā šādu sistēmu obligāta ieviešana ir tikai nākotnes iecere, EP uzskata, ka laikus jāsāk strādāt pie tā, lai automašīnas, kurām šīs sistēmas būs, būtu ekonomiski izdevīgākas vai nu tās iegādājoties, vai arī to vadītāji saņemtu dažādas priekšrocības ikdienā, piemēram, nodokļu vai samazinātas apdrošināšanas likmes veidā, kā tas jau ir ar elektroauto īpašniekiem.

Tas autoražotājus mudināšot palīgsistēmas veidot tā, lai tās ievērojami nesadārdzinātu automašīnas kopējās izmaksas un nesamazinātu potenciālo pircēju skaitu. Turklāt lai gan prasība ieviest drošības, tostarp ātruma ierobežošanas sistēmas auto ražotājiem būtu obligāta, dažādi atvieglojumi veicinātu šādu sistēmu uzstādīšanu arī tiem auto, kuru ražotājs tādas nav paredzējis, pieļauts ziņojumā.

EP sagatavotā "Ziņojuma par dzīvību glābšanu: autotransporta uzlabošana ES" referents Dīters Lībrehts Košs portālam "Delfi" skaidro, ka plānotā likumdošana attiektos tikai uz automašīnu ražotājiem un vecu automašīnu īpašniekiem nebūtu obligāta. "Neviens netiks piespiests mainīt vai pārveidot savu automašīnu jauno drošības noteikumu dēļ. Līdz ar to nabadzīgākie iedzīvotāji nezaudēs savu dažkārt vienīgo pārvietošanās iespēju. Savukārt automašīnu ražotāji gan vairs nevarēs tirgū pārdot jaunas automašīnas bez obligātajām palīgsistēmām," viņš skaidro.

Jautāts, vai vecāku auto īpašniekus plānots vismaz mudināt ieviest palīgsistēmas, Košs norāda, ka to izmaksas ir pārāk lielas, lai tās noteiktu par obligātām. Vienlaikus viņš atzina, ka atsevišķas valstis var ieteikt un veicināt vienkāršāku sistēmu, piemēram kameru uzstādīšanu, kas arī palīdzētu uzlabot satiksmes drošību.

Vācijas eirodeputāts norāda, ka jau patlaban uz Eiropas ceļiem ir automašīnas, kurām šādas sistēmas ir uzstādītas, taču par noteiktu, laiku, kad visiem jaunajiem auto tās būs obligātas, jālemj Eiropas Komisijai. "2016. gadā tā ieteica esošās tehnoloģijas no jauna izstrādātajos auto uzstādīt no 2020. gada, bet visos jaunajos auto paredzēt no 2022. gada. Savukārt vēl attīstības stadijā esošās tehnoloģijas viņi ieteica uzstādīt līdz 2024. gadam. Tiesa, nav zināms, vai EK pieturēsies pie šiem plāniem."

Košs stāsta, ka ziņojuma izstrādes laikā atsevišķu valstu pārstāvji izteikuši šaubas un iebildumus par paredzētajām izmaiņām, bet visi piekrīt, ka 25 500 bojāgājušie un 135 000 smagi ievainotie vidēji ik gadu skaidri norāda, ka nepieciešami aizvien stingrāki noteikumi un pasākumi, lai šos skaitļus samazinātu. "Mūsu mērķis ir sasniegt nulli jeb nevienu mirušo. Jebkurš mirušais un jebkurš smagi ievainotais ir viens par daudz."

"Aptuveni 92% ceļu satiksmes negadījumu ir cilvēku kļūdas vai cilvēku pieļautas kļūdas attiecībā pret infrastruktūru un transportlīdzekli dēļ. Lai uzlabotu drošību uz ceļa, mums ir jāievieš sistēmas, kas palīdz šoferus brīdināt par bīstamām situācijām," skaidro eirodeputāts.

Citi ziņojumā minētie ieteikumi paredz īstenot biežākas un stingrākas vadītāju kontroles uz ceļa, asinīs pieļaujamā alkohola daudzumu samazināt līdz 0,0%, kā tas šobrīd jau ir vairākās ES valstīs, izveidot visās valstīs vienādu obligātā automašīnu aprīkojuma sarakstu, valstīm rūpēties par infrastruktūras stāvokli, tostarp izvēlēties tādas barjeras, guļošos policistus un citus elementus, kas paši neapdraud automašīnās esošo veselību.

EP nesaistošais ziņojums Eiropas Komisijai sagatavots, ņemot vērā, ka vēlākais 2018. gada pirmajā ceturksnī tai ir jārosina Vispārējās drošības regulas pārskatīšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!