23 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pirmdien parakstītais jaunais aizsardzības līgums nav īpaši nopietns, uzskata konservatīvā ASV pētniecības centra "Heritage Foundation" eksperti.
Domnīcas ārpolitikas analītiķis Lūks Kofijs intervijā Lietuvas žurnālistiem norādīja, ka ES jau ilgu laiku ir centusies pastiprināt sadarbību aizsardzības jomā.
"Pirmdien parādījās skaļš paziņojums par Pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Atklāti runājot, tas ir pilnīgs joks. Pastāvīgā strukturētā sadarbība kaut kādā formā ir pastāvējusi jau kopš neveiksmīgā [ES] konstitūcijas līguma pirms gandrīz 15 gadiem. Tā ir bijusi spēkā Lisabonas līgumā desmit gadus. Un tagad viņi spēja to panākt tikai tādēļ, ka panāca Apvienotās Karalistes atturēšanos no tās bloķēšanas," uzsvēra Kofijs.
Viņš pauda pārliecību, ka 23 ES dalībvalstu parakstītais dokuments neveicinās aizsardzības izdevumu palielināšanu blokā, lai arī tieši tas varētu uzlabot ES militārās spējas.
Arī "Heritage Foundation" viceprezidents Džeimss Džejs Karafano žurnālistiem pauda skepsi par PESCO.
"Vai eiropieši jebkad spēs sevi aizstāvēt pret Krieviju? Atbilde ir "nē". Ideja par aizstāvību pret Krieviju vai tās atturēšanu ārpus NATO ietvara nekad netiks realizēta. Ko tieši Eiropas drošības identitāte liek galdā tādu, kas eiropiešiem patiešām ir vajadzīgs? Atbilde ir tāda, ka tā neliek neko," sacīja Karafano.
Viņš norādīja, ka ES paspārnē tapuši iekšēji aizsardzības plāni un sistēmas samazinās bloka valstu spējas šajā jomā, bet prasība pēc papildu finansējuma, atņemot to NATO, graus Eiropas drošību.
"Es nedomāju, ka Eiropas drošības arhitektūra ir kaut kas slikts, bet masveidīgas investīcijas tajā, īpaši, ja tas novirza no NATO, ir milzīga kļūda un patiesībā padarīs Eiropu mazāk drošu," uzsvēra eksperts.
Komentējot drošības situāciju Lietuvā, abi "Heritage Foundation" eksperti uzvēra, ka atbalsta ASV karavīru klātbūtni Baltijas valstīs.
"Es domāju, ka mums tajās jābūt, lai uzvarētu. Mums tur ir jābūt spēcīgai klātbūtnei, kas var reaģēt," sacīja Kofijs.
Karafano tikmēr norādīja, ka Savienotās Valstis ir apsveikušas Lietuvas plānus nākamgad aizsardzībai atvēlēt nedaudz vairāk par 2% no iekšzemes kopprodukta, jo tas ir ne tikai ieguldījums aizsardzībā, bet arī politisks solījums aliansei.
Jau vēstīts, ka 23 ES dalībvalstis pirmdien parakstīja PESCO, kas paredz ciešāku militāro integrāciju pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Nodomu protokolu par PESCO izveidi parakstīja 23 ES dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri.
Paredzēts, ka galīgo lēmumu par PESCO izveidi pieņems dalībvalstu līderi decembrī gaidāmajā samitā.
Tomēr ES uzsver, ka PESCO nav alternatīva NATO un ir savietojama ar līdzšinējo rietumvalstu militāro aliansi, kurā ir 22 no 28 pašreizējām bloka dalībvalstīm.
PESCO nav pievienojusies Dānija un Lielbritānija, kas panākušas izņēmuma tiesības nepiedalīties ES kopējā aizsardzības politikā.
Šobrīd par pievienošanos jaunajam līgumam nav izšķīrusies arī Īrija, Malta un Portugāle.
Desmitgadēm ilgi ciešāku integrāciju aizsardzības jautājumos bloķējusi Lielbritānija, kas bažījās, ka tas galu galā varētu novest pie kopīgas ES armijas izveides.
Taču pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES un Krievijas iebrukuma Ukrainā centieni stiprināt ES aizsardzību atkal kļuvuši aktuāli.
Teorētiski PESCO var novest pie kopīga Eiropas komandcentra un operatīvās apgādes bāzu izveides, taču sākotnēji galvenā uzmanība tiks pievērsta jauna bruņojuma, tostarp tanku un bezpilota lidaparātu izstrādei.
Vienošanās paredz, ka dalībvalstis "pastāvīgi palielinās aizsardzības budžetus" un ka vismaz 20% no aizsardzības izdevumiem tiks atvēlēti jauna bruņojuma iegādei, bet divi procenti - pētniecībai un jaunu tehnoloģiju izstrādei.
Vienošanās arī uzliek dalībvalstīm par pienākumu piešķirt nepieciešamo dzīvo spēku ES misijām, kas līdz šim bieži izrādījies problemātiski.
PESCO dalībvalstīm būs jāsniedz ikgadēja atskaite, lai pārliecinātos, ka tās pilda savas saistības.
