Foto: AFP/Scanpix

ANO gatavojas sākt pirmās oficiālās sarunas par autonomo ieroču sistēmu izmantošanu, tomēr vienošanās par šo tā saukto slepkavu robotu darbības regulēšanu tuvākajā laikā nav gaidāma, piektdien paziņojis sarunas vadošais vēstnieks.

Aktīvisti un tehnoloģiju līderi, tostarp ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks, ir aicinājuši ANO pilnībā aizliegt automatizētas ieroču sistēmas, kas varētu radikāli pārveidot karadarbību un pakļaut civiliedzīvotājus paaugstinātam riskam.

ANO rīkotā Atbruņošanās konference sāksies pirmdien, un tajā piecas dienas tiks runāts par autonomajām ieroču sistēmām.

Indijas vēstnieks ANO Amandēps Gils, kurš vadīs konferenci, tomēr norādīja, ka ar konferences rezultātiem nebūs apmierināti tie, kuri aicina šādas sistēmas aizliegt.

"Būtu ļoti vienkārši pieņemt aizliegumu, bet es uzskatu, ka (..) steigšanās ļoti sarežģītā jautājumā nebūtu prātīga," viņš atzina reportieriem.

"Mēs esam tikai pašā sākumā," piebilda vēstnieks.

Autonomo ieroču sistēmu aizliegšanas atbalstītāji, tostarp "Campaign to Stop Killer Robots" (Kampaņa slepkavu robotu apturēšanai), uzstāj, ka galīgais lēmums nogalināt vai iznīcināt ir jāpieņem cilvēkiem.

Viņi norāda, ka ikviena ieroču sistēma, kas lēmumu par uzbrukumu deleģē algoritmam, jau pēc definīcijas ir nelikumīga, jo datori nav atbildīgi starptautisko cilvēktiesību priekšā.

Gils uzsvēra, ka valstu vidū pastāv vienprātība, ka "cilvēki joprojām ir atbildīgi par lēmumiem, kas skar dzīvību un nāvi".

Tomēr ir dažādi viedokļi par mehāniku, ar kuras palīdzību "cilvēku kontrole" jānodrošina pār nāvējošiem ieročiem.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) nav aicinājusi aizliegt šīs ieroču sistēmas, tomēr ir uzsvērusi nepieciešamību tās ierobežot.

"Mūsu galvenā doma ir tā, ka mašīnas nevar pildīt likumu, un jūs nevarat mašīnām nodot atbildību par tiesiskiem lēmumiem," aģentūrai AFP paziņoja ICRC bruņojuma nodaļas pārstāvis Neils Deivisons.

Viņš vērsa uzmanību uz problemātiskām situācijām, kurās šādas sistēmas, piemēram, tiek dislocētas uz vairākām stundām, un tām jāveic uzbrukums, kad tās pamana ienaidnieka mērķi.

"Kad ir zināma neprognozējamība vai nenoteiktība tajā, kas notiks, kad jūs aktivizējat ieroču sistēmu, tad sāksies problēmas ar atbilstību tiesību aktiem," sacīja Deivisons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!