Oktobra sākumā vietējie gani ar savām aitām dodas prom no Tušetijas kalniem, kur ir pavadīta visa vasara, lai pirms ziemas iestāšanās nonāktu daudz drošākā vietā Kahetijas līdzenumos. Kopā ar vienu no ganu grupām – sešiem vīriem viņu 1200 aitām un suņiem – šoruden trīs dienas ilgo ceļu mēroja arī fotogrāfs Amoss Čaples.

Foto: RFE/RL, Amos Chapple

Grupas līderis ir 29 gadus vecais Sulhans Gigoidze, kurš pametis studijas tehniskajā institūtā, lai nodarbotos ar aitkopību. "Es negribēju būt cilvēkos," viņš skaidro.

Kopā ar ganiem un avīm dodas arī Gruzijas aitu suņi – sena šķirne, kas palīdz saturēt kopā aitu baru un aizsargā mājlopus no vilkiem. Suņi ir vienā augumā un krāsā ar savām aitām, tāpēc pa gabalu nav izšķirami. Tas nozīmē, ka aitām sekojošajiem vilku bariem ir jābūt īpaši uzmanīgiem.

Foto: RFE/RL, Amos Chapple

Otrajā ceļojuma dienā ir jāšķērso 2800 metru augstā Abano kalnu pāreja. Pirms tās vīri ieturas ar sālītu aitas piena sieru, maizi, zivs konserviem un čaču. Gani iedzer pa trīs mēriņiem un katru pavada tosts – par kalniem, ciemiņu un draugu, kurš nesen gājis bojā kalnu pārejā.

Foto: RFE/RL, Amos Chapple

Uzreiz pēc pusdienām sākas kāpiens augšā, raksta Čaples. Ceļš pār Abano pāreju tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz Zemes. Garām pabrauc kravas auto ar sadauzītas vieglās mašīnas vraku kravā – tās vadītājs bijis pie pusdienām godinātais draugs, paskaidro gani.

Foto: RFE/RL, Amos Chapple

Aptuveni 85% no ganāmpulka ir mātītes. Tušetijas aitas ir izslavētas ar savu izturību. Taču to vilna ir pārāk raupja pārdošanai un to pēc cirpšanas parasti sadedzina. Viena aita ir aptuveni 60 dolāru (52 eiro) vērta.

No kalnu pārejas, kur valda auksts vējš, ganāmpulks pēc iespējas ātrāk ir jādabū lejā drošākos apstākļos. Turklāt tas jāpaspēj pirms tumsas iestāšanās.

Foto: RFE/RL, Amos Chapple

Pēc 12 stundu gandrīz nepārtrauktas soļošanas gani novērtē zaudējumus – kalnu pāreja ir prasījusi astoņas aitas. Ja avs atpaliek un apstājas, lai atpūstos ievainojuma vai pārguruma dēļ, tā drīz mirst, to saplosa vilki, vai nokauj garāmejoši vietējie iedzīvotāji.

Gani iekārto pagaidu nometni, bet malka izrādās pārāk slapja, lai iekurinātu ugunskuru. Tas izdodas vien pēc gumijas zābaku sadedzināšanas. Vīri cenšas izžāvēt drēbes un paši sildās ar čaču.

Foto: RFE/RL, Amos Chapple

Nākamajā dienā ganāmpulks sasniedz civilizāciju un līdzenuma vasarīgo klimatu. Ganu pirmā vēlme ir auksts alus no ciema veikala.

Tagad aitas aptuveni nedēļu pavadīs līdzenumā, lai aprastu ar mēreno klimatu. Pēc tam ganāmpulkam jāturpina aptuveni 200 kilometru tāls ceļš uz pārziemošanas vietām pie Azerbaidžānas robežas, lai vasarā atkal atgrieztos kalnos.