Viņš savu dzirkstošo enerģiju ieguldīja bāra vadīšanā, kā arī apvienoja brīvā žurnālista darbu ar palīdzēšanu nelaimē nonākušajiem. Tā viņš iesaistījās palīdzības vākšanā un nogādāšanā Gazas iedzīvotājiem, bet 2014. gada nogalē kā žurnālists pēc savas iniciatīvas devās uz Kobanes pilsētu Turcijas pierobežā. Tieši tur Sīrijas kurdi guva pirmās uzvaras pār "Daesh". Klaudio, pavadījis vairākas nedēļas frontē kopā ar viņiem, iesvilās par kurdu revolūcijas ideju un, atgriezies Itālijā, aizsāka organizēt palīdzības vākšanu.
Šā gada pavasarī viņš "Facebook" publicēja dažas fotogrāfijas no Sīrijas, kur bija devies veidot reportāžas par kurdu spēku progresu pret džihādistiem. Solīto reportāžu vietā pēc laba laika itālis skopā ierakstā atklāja, ka ir pievienojies kurdu "Tautas aizsardzības vienību" (YPG) kaujiniekiem cīņā pret "Daesh".
Sekoja reti ieraksti par Tabkas un Rakas kaujām un tajās kritušajiem biedriem, bet tikai dažas dienas pirms džihādistu pašpasludinātā kalifāta galvaspilsētas Rakas pilnīgas atbrīvošanas Klaudio man atrakstīja, ka dodas mājup. Viņa karš kaujaslaukā ir beidzies. Sazvanījāmies nedēļu vēlāk.
Kā jūties?
Esmu nedaudz apslimis. Gaisa temperatūra, dzīves apstākļi... Briselē un Sīrijā tie nav gluži vienādi (smejas). Noteikti aiziešu pie ārsta pārbaudīt plaušas, jo šajos mēnešos esmu saelpojies daudz kaujaslauka putekļu.
"Facebook" redzēju, ka esi Briselē un pat apmeklēji Eiropas Parlamentu. Ko tur dari?
Sakrita, ka tiku izvēlēts dalībai Eiropas jauniešu mediju dienās. Esmu piedalījies arī agrāk, bet par manu žurnālista darbu Sīrijas kaujaslaukā tiku atkal. Patiesībā biju plānojis šajā laikā doties uz Kanādu, kur bija apstiprināta mana dalība pasaules čempionātā izturības skriešanā*, bet par vēlu – bija pārāk grūti tik īsā laikā tikt ārā no Sīrijas. Arī ierašanos Briselē nokavēju par vienu dienu, bet dalība Eiropas Parlamenta projektā bija labākā sagaidīšana, kādu Eiropa man varēja dot.
