ASV ir atkāpušās no demokrātijas veicināšanas centieniem Krievijā vai vismaz mazinājušas tos, sacīja ASV Vācijas Māršala fonda viceprezidents Dereks Šollē.
Viņš vērsa uzmanību, ka pēdējos gados ir novērojamas neapmierinātības pazīmes Krievijas iekšienē, neapmierinātība ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un notiek aizvien vairāk sabiedrisko protestu. Tomēr ir ļoti grūti paredzēt, ka situācija varētu dramatiski mainīties, kamēr pie varas ir Vladimirs Putins, domā eksperts.
"No ASV skatpunkta mēs vēlamies atbalstīt liberālās vērtības Krievijā, taču to darīt šobrīd kļūst aizvien grūtāk, ja mūsu jaunais prezidents atbalsta virkni Putina vērtību, vismaz, ja runājam par ļoti organizētu sabiedrību un attieksmi pret konkrētām etniskām grupām," teica Šollē, piebilstot, ka krievu cilvēki ir ļoti dinamiski, lepni un talantīgi, bet viņi diemžēl dzīvo ļoti autokrātiskā režīmā.
Pēc viņa domām, kaut arī attiecības starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Putinu ir draudzīgākās, kādas pastāvējušas starp ASV un Krievijas prezidentiem kopš Džordža Buša administrācijas darba sākuma, kad bija vērojams neilgs cerību periods, līdz šim nekas neliecina par to, ka Tramps ļoti centīsies izveidot labas attiecības, teica eksperts, sakot, ka Tramps Putinu nav ielūdzis apmeklēt Vašingtonu vai spēris kādu līdzīgu soli.
"Krievija nav izšķirošs faktors, kas varētu mums palīdzēt atrisināt kādas problēmas. Mēs nevēlamies, lai Krievija destabilizē Eiropu, mēs gribētu, lai tā nebūtu tik draudzīga ar Irānu, mēs negribam, lai Krievija darītu to, ko tā dara Sīrijā. Tomēr nekādi nepiekrītu uzskatam, ka ASV un Krievijas partnerībai būtu liels potenciāls cīņā pret terorismu. Es tādu vienkārši nesaskatu," uzsvēra Šollē.
Bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas pārstāvis sacīja, ka gadījumā, ja Tramps patiešām vēlētos izveidot labas attiecības ar Krieviju, viņš nespēj iedomāties, kāda šī sadarbība realitātē varētu būt. Viņaprāt, vienīgais veids, kad Putins savā prātā abu valstu attiecības uzskatītu par patiešām labām, būtu tad, ja ASV spertu tādus soļus kā savu spēku izvešana no Eiropas vai durvju aizciršana jebkādas NATO paplašināšanās priekšā.
"Es neparedzu, ka ASV varētu kaut ko tādu izdarīt, neskatoties uz to, ko darīt varētu sagribēt Tramps. Viņš var domāt par daudzām lietām, bet sistēma viņam to neļaus īstenot. Kongress ir pārliecinoši parādījis, ka tas iejauksies un visu to apturēs, bet kopumā, protams, šī prezidentūra pārbaudīs mūsu konstitucionālo sistēmu tik pamatīgi, cik tā nav tikusi pārbaudīta 40 gadus, kopš mūsu Votergeitas skandāla," ir pārliecināts eksperts.
ASV Vācijas Māršala fonda viceprezidents NATO lēmumu pieņemšanas un īstenošanas process joprojām ir pārāk lēns, kaut NATO ir nodemonstrējusi, ka tā spēj lēmumus pieņemt arī ātri. Piemēram, 2014.gadā, pēc nelikumīgās Krimas aneksijas un Krievijas intervences Ukrainā. Ir panākti uzlabojumi, tomēr, kaut arī Ukrainas gadījums kalpo kā pierādījums, ka NATO spēj ātri reaģēt, šis process nav tik ātrs, kādu to visi vēlētos redzēt, domā Šollē.
Komentējot varbūtību, ka Krievijas iejaukšanās NATO valstu iekšpolitikā spēj šo procesu vēl vairāk palēnināt, viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā būtiska ir pašreizējo ASV un Krievijas attiecību negatīvā puse. Putina mērķis acīmredzami ir panākt, lai transatlantiskās attiecības būtu saspīlētas, lai cilvēki apšaubītu NATO nozīmi, lai sabiedrotie apšaubītu ASV saistības pret NATO, un tas Putinam arī izdodas, ir pārliecināts Obamas administrācijas pārstāvis.
"Dažādu iemeslu dēļ ASV prezidenta administrācija ir ļāvusi Putinam gūt daudzas uzvaras, pat diez ko nepiepūloties. Diemžēl dažas šādas neizmantotas izdevības prasīs prāvu laiku, lai šī administrācija atgūtu ticamību. Līdz ar to ir ļoti labi, ka ASV uztur savu klātbūtni šeit, un cilvēkiem pamatā vajadzētu fokusēt uzmanību uz to, ka ASV reāli dara," aicināja eksperts, piebilstot, ka Krievija gūst panākumus savos centienos likt cilvēkiem apšaubīt transatlantiskās alianses spēku, bet tam neesot pamata.
