Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers trešdien ieradās vizītē Maskavā, kur tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī ar bijušo padomju līderi Mihailu Gorbačovu un cilvēktiesību aizsardzības kustības "Memoriāls" pārstāvjiem.
"Esmu ieradies laikā, kad Vācijas un Krievijas attiecības ir kļuvušas sarežģītas," pēc sarunām ar Gorbačovu sacīja Šteinmeiers, kurš pirms stāšanās prezidenta amatā bija ārlietu ministrs un vicekanclers.
"Es to redzu kā savu atbildību - dot ieguldījumu, lai panāktu, ka tas tā neturpinās mūžīgi," piebilda prezidents. Savukārt pēc tikšanās ar Putinu viņš norādīja, ka abām valstīm esot jāpieliek "kopīgas pūles, lai kļūtu prognozējamākas un atjaunotu minimālu [savstarpējo] uzticību".
Šteinmeiera un Kremļa saimnieka sarunās apspriesti dažādi jautājumi, sākot ar ekonomiku un beidzot ar konfliktiem Ukrainā un Sīrijā. Vācijas prezidents norādīja, ka viņš vēlas noskaidrot, "vai pastāv ceļš izkļūšanai no zaudētās uzticības, savstarpējo apsūdzību un nesaprašanās negatīvās spirāles".
"Domāju, bijām vienisprātis, ka mēs nedrīkstam un nevaram būt apmierināti ar pašreizējo stāvokli," uzsvēra Šteinmeiers.
Savukārt Putins izteicās, ka abas puses bijušas vienisprātis par nepieciešamību īstenot Minskas vienošanos par miera atjaunošanu Ukrainas austrumos. Krievijas prezidents piebilda, ka pārrunājis ar Vācijas kolēģi iespējamo ANO miera uzturētāju izvietošanu Ukrainas austrumos, taču sīkākus paskaidrojumus viņš nesniedza.
Kremļa saimnieks pavēstīja, ka pārrunāta arī Irānas kodolvienošanās un ar Ziemeļkoreju saistītā situācija. Šteinmeiera vizīte ir pirmais Vācijas prezidenta Krievijas apmeklējums pēdējo septiņu gadu laikā.
Vācija līdz ar citām rietumvalstīm nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī uztur spēkā prasību par sankciju turpināšanu pret Krieviju, līdz tā nebūs spērusi nopietnus soļus Ukrainas krīzes atrisinājuma labā.
Vācijas Brīvo demokrātu partija (FDP), kas, pēc visa spriežot, kopā ar kristīgajiem demokrātiem (CDU/CSU) un "zaļajiem" veidos nākamo valdības koalīciju, pēc vēlēšanām paudusi pārliecību, ka ar Krievijas veikto Krimas aneksiju jāsamierinās kā ar "pastāvīgu pagaidu situāciju", lai varētu konstruktīvi risināt attiecības ar Maskavu.