Demonstrācijas Spānijas glvaspilsētā Madridē un Katalonijas reģiona galvaspilsētā Barselonā tika rīkotas vienlaicīgi, aicinot politiķus abās nometnēs beidzot sākt sarunas.

Sanākušie bija ģērbušies baltos kreklos un ievēroja organizatoru aicinājumu līdzi neņemt ne Spānijas, ne arī Katalonijas karogus.

Protestētāji Barselonā pie Katalonijas valdības mītnes izkliedza saukļus "Mēs gribam sarunas" un turēja rokās transparentus ar uzrakstiem "Vairāk sarunu, mazāk testosterona" un "Runājiet vai atkāpieties no amata".

Madridē dialoga atbalstītāji tikmēr skandēja "Mazāk naida, vairāk sapratnes" un aicināja līderus uz sarunām.

Netālu Madridē notika arī demonstrācija par Spānijas vienotību, kurā cilvēki pulcējās ar valsts karogiem rokās. Lai Madridē nošķirtu abu demonstrāciju dalībniekus, vienā brīdī pat bija nepieciešama policijas iejaukšanās.

Svētdien notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% tā dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tajā pašā laikā referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.

Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons solījis, ka neatkarība tiks pasludināta 48 stundu laikā pēc galīgo balsu skaitīšanas rezultātu saņemšanas, taču šobrīd nav īsti skaidrs, kad un vai tas notiks.

Pudždemons piektdien paziņoja, ka otrdien viņš uzstāsies ar runu par "pašreizējo politisko stāvokli", taču viņš nesniedza sīkākus paskaidrojumus.

Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusējā kārtā, Spānijas valsts nonāks bezprecedenta konstitucionālās krīzes situācija, turklāt satricinājuma viļņi izplatīsies pa visu Eiropu. Līdz šim gan neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Katalonijas valsti.