ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija, kas tika dibināta 2007.gadā.

Tā bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.

NATO, kuras dalībvalstīm ASV, Francijai un Lielbritānijai ir kodolieroči, asi kritizēja līgumu, norādot, ka tas grauj starptautiskos centienus reaģēt uz Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien apsveica Nobela komitejas kodolieroču "jautājumam veltīto uzmanību" un norādīja, ka alianse ir apņēmības pilna radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem.

Viņš tomēr atkārtoja kritiku pret kodolieroču aizliegšanas līgumu, norādot, ka tas apdraud kodolieroču neizplatīšanas jautājumā gūto progresu.

"Mums ir vajadzīga pārbaudāma un līdzsvarota kodolieroču samazināšana. Visu NATO dalībvalstu parakstītais kodolieroču neizplatīšanas līgums joprojām ir pamatā starptautiskajiem centieniem to panākt," paziņoja Stoltenbergs, uzsverot, ka NATO būs alianse ar kodolieročiem, kamēr vien tie pastāvēs.

"NATO pauž nožēlu par to, ka šodien nav labvēlīgu apstākļu kodolieroču likvidācijai, bet uz atbruņošanos vērstajiem centieniem ir jāņem vērā pašreizējās drošības vides realitāte," piebilda bijušais Norvēģijas premjerministrs.

Kodolatbruņošanās aizstāvji slavēja jūlijā parakstīto kodolieroču aizliegšanas līgumu, bet vairums NATO dalībvalstu boikotēja sarunas, kurās tika izstrādāts tā teksts. To darīja arī Japāna, kas ir vienīgā valsts pasaulē, pret kuru kodolieroču tikuši pielietoti.

Kodolvalstis norāda, ka to arsenāli kalpo kā atturēšanas instruments pret uzbrukumu. Tās arī uzsver, ka joprojām ir gatavas pakāpeniski likvidēt kodolieročus, kā to paredz Kodolieroču neizplatīšanas līgums.