Taču tajā pašā laikā Spānijas varas pārstāvis reģionā Enriks Miljo apsūdzēja reģiona valdību nelegāla balsojuma rīkošanā.

Katalonijas prezidents Karless Pudždemons savukārt plāno otrdien uzrunāt reģiona parlamentu. Tas notiek vēlāk, nekā sākotnēji bija paredzēts. Pirms tam šonedēļ viņš norādīja, ka Katalonija jau nākamās nedēļas sākumā varētu pasludināt neatkarību no Spānijas. Mediji vēstīja, ka tas varētu notikt pirmdien plānotās parlamenta sēdes laikā.

Taču Spānijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien lēma apturēt pirmdien plānoto katalāņu parlamenta sesiju, kurā deputāti potenciāli varētu lemt par vienpusēju neatkarības pasludināšanu.

Referendumā, ko Spānija uzskata par nelegālu un centās tā norisi izjaukt, piedalījās 42% balsstiesīgo reģiona vēlētāju jeb 2,2 miljoni cilvēku. 90% no tiem bijuši par Katalonijas neatkarību, apgalvo vietējā valdība. Oficiāli balsošanas rezultāti vēl nav publicēti.

Madrides aizliegtā referenduma laikā izcēlās nekārtības un sadursmes, policijai cenšoties nepieļaut tiesas aizliegto balsojumu. Sadursmēs ievainojumus guva vairāki simti cilvēku.

Tikmēr tiesas priekšā Madridē piektdien stājās Katalonijas policijas vadītājs Džozefs Luiss Trapero, kuru tur aizdomās par musināšanu pret valsti. Viņa vadītos spēkus apsūdz par to, ka tie nav aizsargājuši ievestos Spānijas nacionālās policijas vīrus no protestētājiem un nav tiem palīdzējuši 1. oktobra referenduma laikā.

Līdzās Trapero tiesa izskata lietu arī pret vēl vienu policijas virsnieku un diviem vadošie Katalonijas neatkarības aktīvistiem. Jāatgādina, ka vēl augustā Katalonijas vietējie policijas spēki tika slavēti par ātru Barselonā sarīkota terorakta atbildīgās ekstrēmistu šūniņas atklāšanu.

Katalonija ir Spānijas bagātākais reģions, kas nodrošina ap 19% no valsts iekšzemes kopprodukta. Reģionā radīti 25,6% Spānijas eksporta, kamēr tur dzīvo 16% Spānijas iedzīvotāju.