Pasaules lielvaras un tuvākā reģiona valstis referendumu nav atzinušas, bet Irākas Kurdistānai Bagdāde un Ankara noteikušas lidojumu aizliegumu.

"Mēs nekautrēsimies spert daudzus tālākus soļus, balstoties notikumu attīstībā," Ankarā uzrunājot valdošās Taisnīguma un attīstības partijas biedrus, sacīja prezidents.

Sankcijas līdz šim bijušas ierobežotas, un Ankara vēlētos sadarboties ar Kurdistānas varasiestādēm, ja tās mainītu kursu. Nafta arī šobrīd tiek transportēta no Irākas ziemeļiem caur Turcijas teritoriju.

Erdogans uzsvēra, ka Turcijas drošība ir saistīta ar Irāku un Sīriju, kur mīt lielas kurdu minoritātes.

Irākas kurdu apdzīvotajās teritorijās 25. septembrī notika balsošana referendumā par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebilda Irākas centrālā valdība Bagdādē.

Kurdistānas vēlēšanu komisija trešdien paziņoja, ka vismaz 92,7% balsotāju atbalstījuši reģiona neatkarību. Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.

Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.

Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.

Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992. gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003. gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms. Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.