Foto: Reuters/Scanpix
Turcijas, Ēģiptes un Libānas aviokompānijas trešdien paziņojušas, ka aptur reisus uz un no Irākas Kurdistānas, reaģējot uz Bagdādes draudiem aizliegt lidojumus pēc reģiona neatkarības referenduma.

Turcijas aviokompānijas "Turkish Airlines", "Atlas" un "Pegasus", kas nodrošina regulāru satiksmi ar Irākas Kurdistānu, no piektdienas lidojumus pārtrauks, pavēstījis Turcijas konsulāts Erbīlā.

No piektdienas avioreisus uz un no Ebīlas pārtrauks arī Libānas lidsabiedrība "Middle East Airlines" un Ēģiptes nacionālā aviokompānija "EgyptAir".

"Sācies darbs, lai palielinātu ietilpību reisos" uz un no Erbīlas līdz piektdienai, norādīja Turcijas konsulāts šajā pilsētā, kā arī aicināja pilsoņus ņemt vērā apstākļus, plānojot ceļošanu.

Jau vēstīts, ka Irākas premjerministrs Haiders al Abadi otrdien pieprasīja, lai Kurdistānas varasiestādes 72 stundu laikā nodod Bagdādei kontroli pār reģiona lidostām.

Ja tas nenotiks, centrālā valdība aizliegs "starptautiskos lidojumus uz Kurdistānu un no tās" trīs dienu laikā, sacīja Abadi.

Kurdistāna tikmēr ir noraidījusi centrālās valdības prasību.

Irākas Kurdistānā darbojas divas lidostas - viena galvaspilsētā Erbīlā un otra Suleimānījā.

Līdzās nacionālajai lidsabiedrībai "Iraqi Airways" regulārus lidojumus veic arī Vācijas, Irānas, Jordānijas un Turcijas lidsabiedrības.

Irākas kurdu apdzīvotajās teritorijās pirmdien notika balsošana referendumā par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebilst Irākas centrālā valdība Bagdādē.

Kurdistānas vēlēšanu komisija trešdien paziņojusi, ka vismaz 92,7% balsotāju atbalstījuši reģiona neatkarību.

Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.

Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.

Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.

Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.

Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!