Foto: AFP/Scanpix

Turcija, Irāna un Irāka trešdien mudināja Irākas Kurdistānas reģionu atteikties no ieceres par neatkarības referenduma rīkošanu, draudot ar pretpasākumiem, ja balsojums tomēr notiks.

Trešdien Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros notika Turcijas, Irānas un Irākas ārlietu ministru tikšanās. Ankara un Teherāna bažījas, ka Irākas kurdu neatkarības referendums var padarīt drošākas kurdu kopienas pašu valstīs, un arī Bagdāde kategoriski iebilst pret plebiscītu.

Visas trīs valstis apstiprināja savu atbalstu Irākas teritoriālajai integritātei, kā arī uzsvēra "vienbalsīgu opozīciju pret referendumu", teikts kopīgajā paziņojumā, kuru izplatījusi Turcijas Ārlietu ministrija. Ministri arī "vienojušies šajā sakarībā apsvērt koordinētu pretpasākumu īstenošanu", teikts paziņojumā, kurā, tiesa gan, nekādas tuvākas detaļas nav atklātas.

Plānotais balsojums ir nekonstitucionāls, norādīja ministri, skaidrojot, ka tas var reģionā izraisīt jaunus konfliktus, turklāt arī Irākas kurdi no tā negūs labumu. Līdz ar referendumu "lielam riskam tiks pakļauti" tie panākumi, kas Irākā gūti cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", skaidroja ministri.

Irākas kurdi pirmdien grasās rīkot neatkarības referendumu kā autonomajā Kurdistānas reģionā, tā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.

Centrālā valdība Bagdādē kategoriski iebilst pret plānoto referendumu, kas esot nelikumīgs un antikonstitucionāls. Lai gan plebiscīts nav juridiski saistošs, tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.

Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis.

Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992. gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003. gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.

Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.

Ankaras bruņotie spēki jau trīs desmitgades Turcijas dienvidaustrumos karo pret bruņotajiem kurdu separātistiem. Atbilstoši atsevišķām aplēsēm no Turcijas 80 miljoniem iedzīvotāju ceturtā daļa ir kurdi.

Turcijas valdība ar bažām vēro notikumus Sīrijā, kur valsts ziemeļdaļā izveidojies "de facto" autonoms kurdu reģions, bet ASV atbalstītie Sīrijas kurdu bruņotie formējumi kļuvuši par vērā ņemamu militāru spēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!