"Tas ir ļoti interesanti, ka Krievija ir ierosinājusi ANO aizsardzības misiju. Tas ir solis uz priekšu, tā kā šis jautājums tiek pieteikts diskusijām un izvirzīts [ANO] Drošības padomē," Jaltas Eiropas stratēģijas konferences kuluāros sestdien sacīja diplomāts.
Tomēr viņš pauda bažas, ka Krievijas ierosinājuma nosacījumi "Ukrainas sašķeltību tikai pavairos".
ANO misiju nevajadzētu ierobežot vienīgi ar EDSO novērotāju aizsardzību uz demarkācijas līnijas, norādīja Volkers.
"Tā aizsargās tikai novērotājus, nevis tautu. Tai nebūs piekļuve Krievijas-Ukrainas robežai," norādīja diplomāts.
Viņš pauda cerību, ka "mēs varam runāt par īstu miera uzturētāju bruņoto spēku ideju, tādu, kas būtu fokusēti uz drošību visā apvidū".
ANO misijas karavīriem vajadzētu kontrolēt Ukrainas pusi līdzās tās robežai ar Krieviju, apturēt smagā bruņojuma piegādes pāri robežai promaskaviskajiem teroristiem, sacīja Volkers.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš vairākkārt mudinājis Austrumukrainā izvietot ANO miera uzturētājus, šomēnes noraidīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākotnējos nosacījumus, uzstājot, ka ANO misijai vajadzētu patrulēt visā konflikta zonā, kā arī uzraudzīt Donbasā Ukrainas "de iure" robežu ar Krieviju.
Putins sākotnēji bija ierosinājis, ka ANO miera uzturētājiem būtu jāveic EDSO novērotāju apsardzes funkcijas līdzās frontes līnijai.
Vēlāk viņš pieļāva, ka ANO pārstāvji EDSO novērotājus varētu apsargāt visā Donbasa teritorijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
