Kuveita likusi Ziemeļkorejas vēstniekam pamest valsti mēneša laikā, kā arī pazeminājusi diplomātisko attiecību statusu, svētdien pavēstīja augsta ranga diplomāts.
Ziemeļkorejas diplomātiskajā pārstāvniecībā turpmāk būs pilnvarotais pārstāvis un trīs diplomāti.
Kuveita arī neatjaunos atļaujas Ziemeļkorejas strādniekiem ieceļot valstī, pēc tam kad projekti, kuros viņi patlaban ir nodarbināti, "viena vai divu gadu laikā" būs pabeigti.
Šobrīd Kuveitā ir 2000 līdz 2500 Ziemeļkorejas strādnieku, bet citās Persijas līča valstīs - vairāki tūkstoši.
Kuveita arī nolēmusi turpmāk ziemeļkorejiešiem vairs neizsniegt vīzas, pārtraukt tirdzniecības un aviosakarus.
Dienvidkoreja un Japāna pastiprinājušas spiedienu pret Persijas līča valstīm, cenšoties panākt, lai tās izbeidz nodarbināt Ziemeļkorejas strādniekus, jo Phenjanas režīms gūst labumu no naudas, ko viņi sūta atpakaļ uz dzimteni.
ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādātu rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas šomēnes veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Kopš Ziemeļkoreja 2006. gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas ANO sankcijas.
Sankcijas paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā.
Sankciju rezolūcijā arī aizliegts izsniegt jaunas darba vīzas ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī aicināts valstīm ziņot par datumu, kad Ziemeļkorejas viesstrādnieki vairs netiks nodarbināti.
Rezolūcija arī paredz kuģu pārmeklēšanu, ja pastāv aizdomas, ka tie transportē kravu, ko aizliegušas Apvienotās Nācijas. Tomēr vispirms ir jāgūst kuģa karoga valsts piekrišana. Sākotnējais rezolūcijas projekts paredzēja šādu kuģu pārmeklēšanu ar spēku, tomēr turpmāko sarunu gaitā šī prasība tika atmesta.
Sankciju mērķis ir izolēt Ziemeļkoreju, neatstājot tai citu iespēju, kā sēsties pie sarunu galda.
