"Starptautiskā sadarbībā ir paveikusi pareizo lietu: spiediena pastiprināšana pret Ziemeļkoreju, bet caur jēgpilnu, uzticamu politisko dialogu, piedāvājot miermīlīgu krīzes risinājumu," viņa sacīja.

"Mūsu mērķis ir panākt, lai Ziemeļkoreja atsakās no kodolieročiem. To var panākt tikai ar diplomātiskām un politiskām metodēm. Šai krīzei, kā jau no sākta galā Eiropas Savienībā esam atkārtojuši, nav militāra risinājuma. Un esmu priecīga redzēt, ka šo mūsu redzējumu apstiprināja arī ANO Drošības padome. Uzbrukums, precīzāk, militārs uzbrukums, būtu bezjēdzīgs un kaitīgs, tas ātri vien kā spirāle varētu attīstīties liela mēroga konfliktā. Tā sekas būtu neprognozējamas un dramatiskas Korejas pussalas iedzīvotājiem, tās tādas būtu arī reģionam un, visticamāk, visai pasaulei," sacīja Mogerīnī.

Jau ziņots, ka ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādāto rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas nesen veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Par jaunajām sankcijām balsoja visas 15 Drošības padomes dalībvalstis, tostarp Krievija un Ķīna.

Vašingtona sākotnēji bija piedāvājusi bargākas sankcijas, tomēr Krievijas un Ķīnas spiediena rezultātā pārstrādāja rezolūcijas projektu, atsakoties no prasības noteikt pilnīgu naftas embargo Ziemeļkorejai un iesaldēt tās līdera Kima Čenuna aktīvus.

Sankcijas tomēr paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā.