Kurdi ir zaudējuši uzticību Irākai un, lai arī nākotnē dzīvotu mierā un nepieļautu līdzīgas traģēdijas kā "Daesh" iebrukumu, tiem pašiem ir jāizlemj sava nākotne referendumā par autonomijas neatkarību, uzrunā paziņojis Kurdistānas premjers Nečirvans Barzani.
Pieminot trešo gadskārtu kopš džihādisti iebruka Sindžārā, kur nogalināja un nolaupīja tūkstošiem tur dzīvojošo jezīdu, viņš skaidroja, ka "mēs esam mēģinājuši ar Irāku [sastrādāties] visos iespējamajos veidos, bet esam zaudējuši cerības", raksta "Rudaw".
"Mūsu pagātnes pieredze ir ļāvusi nonākt pie secinājuma, ka nav veida, kā mēs varētu aizstāvēt paši sevi un savas tiesības Irākā," norāda Barzani, "tāpēc, lai uzturētu un aizsargātu savu mieru un līdzāspastāvēšanu, mums visai pasaulei savas ambīcijas jāparāda referendumā."
Irākas autonomijas premjers uzsver, ka neatkarības referendums nav Kurdistānas mērķis, bet līdzeklis, lai sasniegtu daudz lielāku mērķi. "Es ceru, ka mēs to spēsim panākt dialogā ar Bagdādi," viņš saka.
Viņš uzsvēra, ka kurdi "Daesh" un "Al Qaeda" draudus juta jau iepriekš, un vēlējās iegādāties ieročus, un pat centās to darīt slepeni, bet starptautisko apstākļu un Bagdādes politikas dēļ to nespēja. "Mēs gribējām labus ieročus un modernu aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu savu valsti un cilvēkus," viņš paziņoja.
Premjers atgādina, ka 2014. gada vasarā, kad "Daesh" plašā ofensīvā ieņēma Irākas ziemeļu apgabalus, Irākas armija aizbēga no jezīdu apdzīvotajām teritorijām vien pāris stundu laikā, kā arī pēc nelielām apšaudēm pameta Mosulu, atstājot milzīgus ieroču krājumus džihādistiem, kurus tie vēlāk izmantoja uzbrukumiem kurdu apdzīvotajām teritorijām.
Rezultātā, kurdu pešmerga ar saviem vecajiem ieročiem nespēja nosargāt Sindžāru no islāmistiem, kuriem bija paši jaunākie ieroči, atgādina Barzani. Irākas armija vienmēr ir diskriminējusi kurdu zemessardzi jeb pešmergu.
To apliecinot arī Bagdādes patlaban nodrošinātais atbalsts Irānas dibinātajiem Irākas šiītu grupējumiem jeb "Tautas mobilizācijas vienībām". "Mēs neesam pret "Tautas mobilizācijas vienībām", bet kāpēc tad, kad mēs esam ar tām vienos ierakumos, Irāka atzīst tikai viņus, un neredz mūsu cīņu pret "Daesh"? Tas mums liek zaudēt uzticību Bagdādei un tās spējai jebkad atrisināt kurdu jautājumu," skaidro premjers.
Kurdistānas prezidents Masuds Barzani iepriekš izziņoja autonomijas neatkarības referendumu šī gada 25. septembrī. Pret to iebildusi gan Irākas valdība, gan kaimiņvalstis Irāna un Turcija, gan Irākas Kurdistānas ciešākā sabiedrotā ASV.
Kurdu autonomais apgabals Irākā lielāku brīvību ieguva 2003. gadā līdz ar ASV iebrukumu Irākā. Tā de facto vienota kļuva 2005. gadā, kad divas galvenās politiskās kustības, kuras atbalsta attiecīgi Turcija un Irāna spēja vienoties par kopējas valdības izveidi un vēlēšanu rīkošanu. Kopš tā laika Kurdistāna de facto darbojas kā neatkarīga valsts, arī aizsardzību un ārpolitiku aizvien vairāk risinot bez Bagdādes iesaistes.
Pēdējo nepilnu 15 gadu laikā Kurdistāna ar galvaspilsētu Erbīlu (attēlā) ir kļuvusi par politiski un militāri drošāko un stabilāko Irākas reģionu.
