Foto: AFP/Scanpix
Jauns pētījums parāda, ka zem Mēness virskārtas, iespējams, atrodas vairāk ūdens, nekā uzskatīts līdz šim, vēsta portāls "npr.org".

Balstoties uz satelītu iegūtiem datiem, Brauna Universitātes zinātnieki pētījuši iežu slāņus uz Mēness virsmas, kas visdrīzāk veidojušies no lieliem vulkāniskiem izvirdumiem. Pētījumā atklāts, ka magma, kas radusies šajos izvirdumos, uz Mēness virsmas nokļuvusi no ļoti dziļiem mēness iekšienes slāņiem.

Mēness formas dēļ zinātnieki ilgi uzskatīja, ka tas ir sauss.

Saskaņā ar "milzu sadursmes" teoriju, Mēness radies pirms 4,5 miljardiem gadu, kad kāds objekts ietriecies Zemē. Jaunais Mēness bijis magmas okeāns, un pētnieki uzskatīja, ka nepastāv iespēja, ka tik karstā objektā var būt saglabājies ūdens.

Vēlāk "Apollo" programmas astronauti pārradās ar paraugiem no mēness, kuru sastāvā tika atklātas nelielas stikla piles. Tajās tika atrastas ūdens paliekas. Kādu laiku uzskatīja, ka ūdens paraugos nejauši nokļuvis no Zemes.

Iegūstot vairāk paraugu un pētot tos ciešāk, dažu desmitgažu laikā notika strauja virzība pētījumos. Atklājās, ka Mēnesī ir ūdens, taču nelielos daudzumos.

Iepriekšējie pētījumi arī parādījuši, ka uz Mēness atrodamas liecības par ledu, kas tur varētu būt veidojies no ūdeņraža, kas nācis no saules vēja.

Tagad jaunākie pētījumi atklāj, ka, iespējams, Mēness iekšienē ir ievērojami vairāk ūdens, nekā līdz šim uzskatīts, turklāt tiek pieļauts, ka tas tur atradies jau ilgi un dziļākajos slāņos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!