Laikraksts: sniegs un atkala nodarījuši plašus postījumus mežiem

AS "Latvijas valsts meži" Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors Antons Breidaks domā, ka pēc tam, kad, izbrienot kupenas, būs apsekota visa mežsaimniecības platība, šis cipars var izrādīties divas vai pat trīs reizes lielāks. Lai postījumus apzinātu, mežsaimniecība iegādājusies desmit pārus sniega kurpju, bet vēl viena partija šādu pārvietošanās līdzekļu uz Līvāniem pašreiz ir ceļā no Francijas, ziņo laikraksts.

Izpilddirektors aicina visus meža īpašniekus, kurus skārusi stihija, pēc iespējas ātrāk ķerties pie zāģēšanas, jo priede sāk zilēt ļoti ātri, bet kaitēkļi, kas pavasarī savairosies kritušajā koksnē, pēcāk nodarīs vēl lielāku postu.

Bērzi snieglieces skartajās audzēs atgādina arkas, bet, skatoties uz priedēm, liekas, ka mežā sprāgušas bumbas. Daudzas audzes izskatās kā augsti nopļautas – tās nolauztas līdz pusei. Arī eglēm ir nolūzušas galotnes. Vislabāk snieglauzi pārdzīvojušas apses, jo tām vainags skrajāks, situāciju mežos raksturo "Latvijas Avīze".

Dienvidlatgales mežsaimniecības mežkopības vadītājs Aldonis Utināns uzsver, ka "zaudējumi nav rēķināmi tikai izpostītajos koksnes kubikmetros – lielākā daļa no snieglaužu skartajām audzēm būs jānocērt sanitārajā kailcirtē un vietā jāstāda jauns mežs". "Jānoraksta kādi divdesmit, četrdesmit mežsaimniecības cikla gadi. Arī lietkoksnes šajās cirsmās būs pavisam maz, pamatā te sanāks tikai malka, papīrmalka un šķelda," laikrakstam stāsta speciālists.

Lai izpostīto mežu izzāģētu, pirms vēl atnāk pavasaris un mostas kaitēkļi, mežsaimniecībā apturēta mežizstrāde parastajās kopšanas un kailcirtēs un visas jaudas koncentrētas snieglauzēs. Breidaks norāda: "Lai izzāģētu sapostītās audzes, mums vajadzēs divpadsmit harvesterus, bet, kolīdz to atļaus sniegs, iesaistīsim arī brigādes ar motorzāģiem. Tur, kur mežizstrāde jau notikusi, vietējie iedzīvotāji var iet cirsmās un savākt ciršanas atliekas pašpatēriņam par velti. Dziļajā sniegā un krustām šķērsām sagāztajos kokos harvesteriem ir ļoti grūti strādāt, tāpēc arī pēc darbu beigšanas malku te varēs salasīt labu labo krietni vairāk nekā citās cirsmās."

Lai dotos pēc malkas uz cirsmām valsts mežos, jāsaņem atļauja vietējā mežsaimniecībā. Tā kā mežsaimniecības ir ieinteresētas, lai koksne tiktu aizvākta pēc iespējas ātrāk, pieteikumus malkas vākšanai pieņem arī pa telefonu. Ja malkas sagādāšanai izmanto motorzāģi, nepieciešamas tiesības un viss darba drošības noteikumos paredzētais aprīkojums. Ja iztiek bez tā, specaprīkojums nav vajadzīgs. Vācot cirsmu atliekas malkai, iedzīvotājiem vienīgie izdevumi ir saistīti ar transportu. Ja malku pērk "Latvijas valsts mežu" rīkotajās izsolēs, tās cena atkarībā no piegādes attāluma ir no 14 – 16 latiem par kubikmetru. Jārēķinās, ka piegādātāji vēlēsies pārdot ne mazāk kā kravu ar piekabi – 35 kubikmetrus, norāda laikraksts.