Ķīnas Tautas Atbrīvošanas armijas Jūras spēki ceturtdien plašākai publikai demonstrēja jauna tipa eskadras mīnu kuģi, ziņo "Reuters".
Aptuveni 10 000 tonnas smagais karakuģis tapis kuģubūvētavā Šanhajā. Tas ir pirmais Ķīnā būvētais jaunās jaunā tipa "Type 055" iznīcinātājkuģis, kurš ir pēctecis mazākajam "Type 052D".
Kopš šī brīža kuģim jāiziet dažādi izmēģinājumi gan ar, gan bez apkalpes pirms tas tiks nodots Jūras spēku rīcībā, ziņo Ķīnas televīzija CCTV.
Tas aprīkots ar jaunām pretgaisa aizsardzības, pretraķešu sistēmām, un ieročiem cīņai pret zemūdenēm un kuģiem, ziņo Ķīnas mediji.
Vēl aprīlī Ķīna prezentēja savu pirmo pašbūvēto aviācijas bāzes kuģi. Līdz šim Ķīnai bija no Ukrainas pirkts vēl PSRS laikā būvēt sāktais lidmašīnu bāzes kuģis. Pekina arvien aktīvāk uzstāj uz savām tiesībām Dienvidķīnas jūrā, kur tai ir teritoriāli strīdi ar virkni citu reģiona valstu.
ASV vairākkārt uz Dienvidķīnas jūras reģioniem, kur Pekina vēlas nostiprināt savu suverenitāti, ir sūtījušas karakuģus un lidmašīnas, norādot uz navigācijas brīvības tiesībām, kā arī kuģniecības un lidojumu maršrutu drošību. Abas puses ir apsūdzējušas viena otru Dienvidķīnas jūras militarizēšanā.
Reģiona valstis gadsimtiem ir konfliktējušas par nozīmīgajiem ūdens ceļiem šajā jūrā, taču konflikts sevišķi saasinājies pēdējos gados. Uz savām tiesībām Dienvidķīnas jūrā uzstāj Ķīna, Vjetnama, Filipīnas, Taivāna, Malaizija un Bruneja.
Ķīna, savu pretenziju nostiprināšanai, ir ķērusies pie mākslīgu salu veidošanas un militāro jūras patruļu ieviešanas.
Attīstoties Ķīnas ekonomikai, Pekina strādā arī pie savu bruņoto spēku modernizēšanas. Martā Ķīna paziņoja, ka šogad palielinās militāro budžetu par 7%. Tas ir otrais gads pēc kārtas, kad pieaugums ir mazāks par 10% - pirms tam gandrīz 20 gadus budžeta pieaugums bija prāvāks. Ķīnas aizsardzības budžets joprojām ievērojami atpaliek no ASV iespējām.
