Diplomātiskā spriedze, kas izcēlusies starp Kataru un virkni citām reģiona valstīm, turpina pieņemties spēkā, Ēģiptei slēdzot savu gaisa telpu Kataras avioreisiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Gaisa telpa Kataras lidmašīnām ir slēgta no otrdienas pulksten 4.00 rītā līdz turpmākām norādēm, paziņoja Kaira. Sagaidāms, ka tas kavēs virkni lidojumu, jo Kataras galvaspilsētas Dohas lidosta ir nozīmīgs starpposms starptautiskajiem lidojumiem.
Vairākas reģiona valstis ir pārtraukušas sadarbību ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā Persijas līča reģionā. Doha šīs apsūdzības noliedz un aicina uz atklātu dialogu.
Visa veida transporta sakarus ar Kataru pirmdien jau slēdza Saūda Arābija, Bahreina un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Kataras pilsoņiem ir dotas divas nedēļas laika pamest šo valstu teritorijas, bet pašu iedzīvotājiem aizliegts doties uz Kataru.
AAE un Ēģipte izraidīja Kataras diplomātus, dodot tiem 48 stundas valstu atstāšanai.
Saūda Arābijas gaisa telpas slēgšana nozīmē, ka Kataras lidmašīnām neizbēgami būs jāizmanto garāki maršruti. Kataras Ārlietu ministrija mierina, ka valstij joprojām ir saikne ar pasauli caur starptautiskajiem jūras ceļiem un gaisa telpu.
Kāda anonīma somāliešu amatpersona aģentūrai AP pastāstīja, ka pirmdien šīs valsts gaisa telpu izmantojuši vismaz 15 Kataras avioreisi, kas ir vairāk nekā parasti.
Pēdējās dienās reģionā valda diplomātiskā krīze. Pēc tam, kad diplomātiskās un cita veida attiecības ar Kataru sarāva ietekmīgās reģiona valstis Saūda Arābija, Bahreina un AAE, to piemēram sekoja arī Ēģipte, Jemena, Lībijas austrumos bāzētā valdība un Maldīvija.
Mazā, bet ar naftu dabasgāzi bagātā Katara, ir atkarīga no pārtikas importa. Nozīmīga tās daļa tiek transportēta pāri Saūda Arābijas robežai, kas tagad ir slēgta. Tiek ziņots, ka cilvēki steidz iepirkt pārtikas krājumus, iztukšojot veikalu plauktus.
Tāpat pa šo maršrutu valstij tiek piegādāti būvmateriāli, kas vajadzīgi enerģijas industrijai un, lai sagatavotos 2022. gada Pasaules kausam futbolā.
Lai gan attiecību saraušana ar Kataru notika pēkšņi, spriedze starpvalstu attiecībās brieda jau gadiem un pastiprināti pēdējās nedēļās.
Galvenie cēloņi nesaskaņām ir Kataras saites ar islāmistu grupām un Saūda Arābijas reģionālo sāncensi Irānu. Tiek uzskatīts, ka turīgi katarieši un valdība ir ziedojusi naudu un ieročus islāmistu grupējumiem Sīrijā.
"The Financial Times" ziņo, ka Persija līča valstis ir dusmīgas arī par to, ka Katara samaksājusi miljarda dolāru izpirkuma naudu džihādistiem un Irānas drošības amatpersonām, kad Irākā un Sīrijā tika nolaupīti Kataras pilsoņi.
Domājams, ka reģiona valstis pieņemt asus lēmumus iedrošinājusi arī ASV prezidenta Donalda Trampa vizīte Rijādā pirms divām nedēļām. Tramps Saūda Arābijā vainoja Irānu nestabilitātes radīšanā Tuvajos Austrumos un aicināja musulmaņu valstis uzņemties vadību cīņā pret radikālismu.
Tajā pašā nedēļā Ēģipte, Saūda Arābija, Bahreina un AAE bloķēja Kataras ziņu vietnes, tostarp telekanālu "Al Jazeera", jo Kataras valsts medijā bija parādījusies pret Saūda Arābiju vērsta kritika, ko izteicis Kataras emīrs šeihs Tamims bin Hamads al Tani.
Doha šo komentārus gan nosauca par neīstiem, saistot to parādīšanos ar hakeru darbībām.
