Foto: Reuters/Scanpix

Irākas autonomā Kurditānas reģiona Pešmergas lietu ministrija paziņojusi, ka tā kopējā reģiona bruņoto spēku reformu plāna ietvaros vēlas dibināt pirmos kurdu gaisa spēkus, ziņo "Kurdistan24".

Pešmergas pārstāvis medijam atklājis, ka pieteikums patlaban ir nodots izskatīšanai Kurdistānas prezidentam un kurdu bruņoto spēku virspavēlniekam Masudam Barzani.

Paredzams, ka gadījumā, ja šāds piedāvājums tiks apstiprināts, pešmergas pārstāvjiem ar valdību, prezidentu un partnervalstīm vēl jāvienojas par to, vai Kurdistāna lidaparātus iepirks vai arī tos piegādās citas valstis militāras palīdzības ietvaros. Pešmergas ministrija sadarbībā ar ASV, Lielbritānijas un Vācijas militārajiem padomniekiem maijā nāca klajā ar visu reģiona militāro spēku apvienošanas un reorganizācijas plānu.

Kopš teroristu organizācija "Daesh" 2014. gadā plašā operācijā pārņēma lielu daļu galvenokārt sunnītu apdzīvoto Irākas ziemeļu teritoriju, kā arī centās ieņemt ar naftu bagātās kurdu apdzīvotās zemes, kurdu pešmerga jeb zemessardzes spēki snieguši būtisku ieguldījumu karā pret džihādistiem. ASV vadītā starptautiskā koalīcija kurdus savukārt apgādājusi ar bruņojumu, kā arī nodrošinājusi militāro apmācību.

Lai gan Kurdistāna tiecas pēc neatkarības un atsevišķos jautājumos jau šobrīd darbojas de facto neatkarīgi, līdz šim visām koalīcijas kravām sākotnēji jāierodas Irākas galvaspilsētā Bagdādē, kur tām tiek dots apstiprinājums. Līdz šim Bagdāde iestājusies pret Kurdistānas pašnoteikšanos, tostarp gaisa spēku dibināšanu.

Situāciju sarežģī arī pašas Kurdistānas valdības sašķeltība. Koalīciju veido "Kurdistānas Demokrātiskā partija" (KDP) un "Kurdistānas Patriotiskā savienība" (PUK), kuras faktiski sadalījušas ietekmes sfēras autonomajā reģionā. KDP lielākais sabiedrotais ir Turcija, savukārt otra koalīcijas partija PUK sliecas nostāties Bagdādi atbalstošās Irānas pusē, kuras intereses tā nereti pārstāvējusi arī agrāk. Līdz ar to autonomajā reģionā ilgstoši vērojama Irānas un Turcijas politiskā cīņa.

Turcija aktīvi atbalsta Irākas Kurdistānas neatkarības pasludināšanu, kuru vēlas panākt KDP. Tas nodrošinātu jau šobrīd de facto neatkarīgās teritorijas pilnīgu neatkarību no Irānas ietekmētās Irākas valdības, kā arī saglabātu esošo naftas tranzītu no Kurdistānas uz Turciju. Tikmēr Irānas interesēs ir pārņemt ietekmes sviras Irākas Kurdistānā savās rokās, un šobrīd tas visvieglāk izdarāms ar tās ietekmētās Bagdādes palīdzību.

Vienoti nav arī reģiona bruņotie spēki, jo faktiski pastāv divas pešmergas – viena ir pakļauta PUK, otra KDP. Iepriekš izskanējuši brīdinājumi, ka ilgstoša saspīlējuma rezultātā pašā Kurdistānā varētu izcelties pilsoņkarš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!