Spriedzi Kosovas valdošajā koalīcijā izraisīja pieaugošas nesaskaņas Tači centriski labējās Demokrātiskās partijas (PDK) un premjerministra Isas Mustafas konservatīvās Demokrātiskās līgas (LDK) starpā.
Galvenais detonators trešdienas uzticības balsojumam bija robežas demarkācijas vienošanās ar Melnkalni, kas ir pēdējā prasība, lai iegūt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību.
Opozīcija kritizēja vienošanos, sakot, ka Melnkalnei tiekot atdoti vairāki tūkstoši hektāru, kurus tradicionāli izmantojuši Kosovas gani.
Kosovas parlaments vienošanos nav ratificējis, un opozīcija aktīvi protestējusi pret plānu, vairākkārt parlamentā izpūšot asaru gāzi, kā arī rīkojot ielu protestus, kas dažkārt pārauguši nopietnā vardarbībā.
Tači PDK galu galā pieslēdzās opozīcijai, lai panāktu pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu. Kārtējās likumdevēju sapulces vēlēšanas bija gaidāmas nākamgad.
Rietumu analītiķi skaidro, ka šis solis atspoguļo centienus stiprināt PDK reputāciju tautā, ņemot vērā, ka īpašais tribunāls Hāgā gatavojas tiesāt Kosovas atbrīvošanas armijas bijušos līderus par kara noziegumiem.
PDK dibinātājs un ilgstošais līderis Tači ir viens no bijušajiem partizānu līderiem, kuram varētu tikt izvirzītas apsūdzības.
Kosova 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, un to līdz šim atzinušas 114 valstis, bet Belgrada Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
