Lielbritānijas parlaments atbalstījis premjerministres Terēzas Mejas priekšlikumu 8. jūnijā rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
"Par" ārkārtas vēlēšanām nobalsojuši 522, bet "pret" 13 parlamentārieši. Lai Mejas priekšlikums stātos spēkā, "par" to bija jānobalso divām trešdaļām no Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas 650 pārstāvjiem.
"Uzskatu, ka šajā nacionāli tik nozīmīgajā brīdī Vestminsterā vajadzētu būt vienotībai, ne sašķeltībai," uzrunā parlamentam teikusi Meja. "Vēlēšanas piecus gadus nodrošinās valsti ar spēcīgu un stabilu vadību, kas mūs vedīs caur pārrunām un nodrošinās, lai rezultāts būtu veiksmīgs, un tas ir svarīgākais," uzsvērusi premjere.
Sākotnēji vēlēšanas bija paredzētas 2020. gadā. Uzvara vēlēšanās Mejai nodrošinātu spēcīgu mandātu līdz 2022. gadam – pietiekami ilgi, lai pabeigtu "Brexit" sarunas un iespējamos pārejas posmus jaunajos tirdzniecības līgumos ar ES, raksta "Reuters".
Meja norādījusi, ka pirmstermiņa vēlēšanas ļautu nostiprināt valdības pozīcijas gadāmajās sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
29. martā Meja oficiāli – iesniedzot vēstuli par Lisabonas 50. panta iedarbināšanu – informēja ES par Lielbritānijas plāniem izstāties no savienības.
Jau ziņots, ka 2015. gadā Mejas pārstāvētā Konservatīvā partija vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 330 parlamenta mandātus. Otrajā vietā palika leiboristi ar 229 vietām, bet Skotu Nacionālistu partija ieguva 54 vietas. Savukārt pašreizējās sabiedriskās domas aptaujas liecina par ievērojamu konservatīvo pārsvaru. "Guardian/ICM" dati liecina, ka par konservatīvajiem savu balsi būtu gatavi atdot 44 %, bet par leiboristiem – 26% vēlētāju.
Meja par premjeri kļuva 2016. gada vasarā pēc tam, kad par atkāpšanos no amata, reaģējot uz "Brexit" rezultātiem, paziņoja toreizējais premjerministrs Deivids Kamerons.
