Ziemeļkorejas valsts mediji, atsaucoties uz amatpersonu sacīto, brīdinājuši ASV par kodoluzbrukumu, ja tā veiks jebkāda veida agresiju, otrdien informē ziņu aģentūra "Reuters".
Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atklājis, ka pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu izvirzījis viņam piedāvājumu – atrisināt Ziemeļkorejas krīzi un pretī iegūt izdevīgu tirdzniecības līgumu ar ASV.
Vēl vienā tvitera ierakstā ASV pirmā persona brīdina, ka ASV arī pati var atrisināt Ziemeļkorejas jautājumu. "Ziemeļkoreja meklē problēmas. Ja Ķīna nolems palīdzēt, tas būs lieliski. Ja nē, mēs atrisināsim problēmu arī bez viņiem! ASV," rakstīja Tramps.
"Reuters" atgādina, ka saspīlētā situācija radusies pēc tam, kad sestdien uz Korejas pussalu devies ASV aviācijas bāzes kuģis un tā trieciengrupa. ASV izlūkdienesta amatpersonas uzskata, ka Phenjana nepilnu divu gadu laikā var izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV kontinentālo daļu.
Ziemeļkorejas amatpersona Rodongs Sinmuns vietējiem medijiem sacījis, ka viņi ir gatavi atbildēt uz jebkāda veida ASV agresijas izpausmi.
"Mūsu revolucionāri stiprā armija novēro katra mūsu ienaidnieka soli. Mūsu kodolieroči ir fokusēti uz ASV bāzēm ne tikai Dienvidkorejā un Klusajā okeānā, bet arī pašā ASV," paziņoja Sinmuns.
Savukārt Dienvidkorejas pagaidu prezidents izteicis brīdinājumu par to, ka Ziemeļkoreja varētu veikt provokāciju, kā arī pavēlējis armijai pastiprināt militāro uzraudzību, kā arī veikt ciešāku sadarbību ar ASV.
"Tas ir iespējams, ka Ziemeļkoreja veiks arvien lielākas provokācijas, piemēram, kodolizmēģinājumus," sacīja Dienvidkorejas pagaidu prezidents, kurš aizvieto nu jau bijušās Dienvidkorejas prezidentes Paka Gunhjes vietu, kura tikusi aizturēta par korupcijas un pilnvaru pārsniegšanas skandālu.
Vēstīts, ka Ziemeļkoreja kopš 2006. gada ir veikusi piecus kodolizmēģinājumus un turpina strādāt pie ballistiskajām raķetēm, kā arī ir aizdomas, ka valsts gatavojas sestajam kodoltestam. Pietiekami mazas kodolgalviņas izstrāde reizē ar raķešu spēju dotu Phenjanai iespēju apdraudēt savus kaimiņus un citas valstis.
Pret Ziemeļkoreju tās kodolprogrammas dēļ ir vērstas ANO noteiktas sankcijas. Pagājušajā nedēļā savas sankcijas pret Phenjanu pastiprināja Eiropas Savienība (ES).
Taču jebkādas sankcijas pret izolēto un nabadzīgo Ziemeļkoreju var nebūt gana efektīvas, kamēr tām nopietni nepievienojas viena no retajām Phenjanas sabiedrotājām un tirdzniecības partnerēm Ķīna.
Pekina, no kuras ir atkarīga Ziemeļkorejas ekonomikas dzīvotspēja, jau ir ieviesusi noteiktas sankcijas pret savu kaimiņu, tostarp kopš februāra aizliegusi Ziemeļkorejas ogļu importu.
Trampa pēdējie paziņojumi izskan laikā, kad atsevišķos medijos ziņo, ka Ķīna pie Ziemeļkorejas robežas sapulcinājusi 150 tūkstošus karavīru.
Savukārt Ķīna un Dienvidkoreja ir paziņojušas, ka ir gatavas daudz stingrākām sankcijām, ja Phenjana turpinās raķešu izmēģinājumus, ziņo raidsabiedrība BBC.
Tāpat ziņots, ka martā ASV valsts sekretārs Reks Tilersons pieļāva militāru darbību pret Ziemeļkoreju.
