Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) noteica savas "sarkanās līnijas" jeb noteikumus, kurus Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem jāņem vērā sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no ES. Parlamentārieši vairākkārt uzsvēra, ka "Brexit" nedrīkst apdraudēt trauslo Īrijas miera procesu un tam jāņem vērā Skotijas vēlme saglabāt ciešas attiecības ar ES.

Tikmēr abās Lielbritānijas pavalstīs nacionālistu politiskie spēki – "Skotu Nacionālistu Partija" un īru "Sinn Fein" – aicinājuši rīkot referendumus par to neatkarību no Lielbritānijas. Apvienotajai Karalistei jau tāpat sarežģītajā laikā šīs kustības ar jaunu sparu uzjundījušas neilgu brīdi piemirsto iekšējās vienotības jautājumu. Briti to dēvē par bezatbildību, bet neatkarību aizstāvji – par nebijušu iespēju.

Portāls "Delfi" skaidro, ko vēlas nacionālisti, un kādas ir viņu reālās iespējas panākt pavalstu neatkarību:


Foto: Reuters/Scanpix

"Skotu nacionālistu partija" (SNP) nav margināls politiskais spēks, bet gan dominējošā politiskā partija Lielbritānijas ziemeļu pavalstī. Tās ierosinātais referendums par Skotijas neatkarību, kurā ar nelielu balsu pārsvaru ideja tika noraidīta, partijai gan maksāja sešas vietas parlamentā un līdz ar to arī absolūtā vairākuma zaudēšanu.

Pēdējās vēlēšanās nacionālisti skotu parlamentā no 129 vietām ieguva 63, bet opozīcijas sadrumstalotības dēļ tā joprojām vienatnē veido pavalsts valdību. Līdzšinējās prognozes par jauna neatkarības referenduma rezultātu ir ļoti tuvas tam, kā iepriekš Skotijas iedzīvotāji jau balsoja, taču bez absolūta vairākuma Skotijas parlamentā SNP šoreiz būs grūtāk panākt referenduma notikšanu.

Lielbritānijas vienotības atbalstītāji savukārt uzskata, ka referendumu nevajag un nevar sarīkot pirms izstāšanās. "Skotijas iedzīvotāji nemaz nezinās, par ko viņi balso. Mani gan mulsina Skotu nacionālistu vēlme pamest šo valsti, jo aptuveni 65 % no visa eksporta ir uz pārējo Apvienoto Karalisti, kamēr uz citām ES valstīm tiek eksportēti vien 15 %," bažas pauž unioniste Diāna Dodsa.

Skotu labā spēlē bailes no 'cietā Brexit'

"Pirms desmit mēnešiem Lielbritānija bija pārliecināta, ka izstāšanās no ES nesaņems atbalstu. Cilvēki nebalsoja par "cieto Brexit" – mārciņa jau tagad zaudējusi 20 % no tās vērtības, un nedomāju, ka kāds balsoja, lai padarītu sevi nabagāku. Daudzi patlaban pārdomā, kāds ir viņu viedoklis šajās jautājumā, portālam "Delfi" skaidro SNP pārstāvis EP Alins Smits (attēlā pa labi).

Viņš uzskata, ka Lielbritānijas valdība vēl nesaprotot, ko tā vispār vēlas izstāšanās sarunās panākt, turklāt tā nekontrolēšot "Brexit" procesu. "Es domāju, ka dienu pēc dienas mēs redzēsim, ka tas, ko solījuši "Brexit" sludinātāji un teikusi Lielbritānijas valdība, ir pilnīgi meli un nonsenss. Kad tas tiks atspēkots, mums būs nepieciešami kompromisi un risinājumi, kurus Skotija ir gatava palīdzēt meklēt," apgalvo Smits.

""Brexit" bija 52 % pret 48 % – tas ir ļoti niecīgs pārsvars. Tas nav mandāts "cietajam Brexitam" un haosam, ko mēs tagad redzam un redzēsim drīzā nākotnē.

Mēs esam motivēti dot Skotijas cilvēkiem izvēli tikko, kā mēs redzēsim, kādi ir izstāšanās sarunu noteikumi, bet pirms būs par vēlu mainīt kursu. Tas dod noteiktu laika posmu, kurā šo referendumu var rīkot. Un mēs pieļaujam gūt neatkarību, būt neatkarīga valsts ES, jo mēs vēlamies palikt ES," skaidro Smits.

Racionālie skoti pret haotiskajiem britiem

Skotijas nacionālistu valdības trumpis ir arī iespēja spēlēt mierīgo un racionālo spēku, pretnostatot sevi brīžiem šķietami haotiskajai britu valdībai.

"Visa tā Gibraltāra pielīdzināšana Folklenda salām. Tas ir ļoti aizvainojoši un stulbi tā runāt par Spāniju, mūsu sabiedroto NATO laikā, kad drošības jautājumi ir ļoti svarīgi. Runāt tādos terminos ir ļoti kaitnieciski. No skotu un eiropiešu skatupunkta es vēlos redzēt šī procesa norisi mierīgu un racionālu ar pēc iespējas draudzīgāku attieksmi," skaidro EP deputāts no Skotijas.

""Brexit" balsojums ir pacēlis tik daudzus jautājumus Apvienotajā Karalistē, ka tās nosaukums šobrīd ir gandrīz ironisks. Ziemeļīrijas miera procesu patlaban apdraud izstāšanās process. Tikmēr tie cilvēki, kas aicināja uz izstāšanos, pret to neattiecas ne ar mazāko nopietnību."

Vilina ar ES labumiem

"Mēs esam runājuši, esam paziņojuši savu proeiropeisko nostāju. Un mēs esam ļoti nikni, ka mūsu eiropiešu statusu un tiesības atņem valdība, kuru mēs neatbalstām un par kuru mēs nebalsojām, skaidro Smits. Skotijas eiroparlamentārietis sola neklusēt, taču atzīst, ka, piemēram, tieša divpusēju sarunu īstenošana starp Skotiju un ES dalībvalstīm nav iespējama, jo Lielbritānijas konstitūcijā noteikts, ka pavalsti pārstāv Apvienotās karalistes valdība.

Atsevišķi SNP solījumi gan ir pretrunā ar EP parlamenta noteiktajām "sarkanajām līnijām". Piemēram, nacionālisti pieļauj, ka pat pametot ES, iespējams atrast veidu, kā palikt vienotā tirgū. Tiesa, kā tieši tas izdarāms, ņemot vērā, ka tieši pret to iestājušies ne tikai EP deputāti, bet arī citas ES institūcijas, viņš pagaidām neatklāj. Vienlaikus Smits ir pārliecināts, ka Mejas izteiktās vēlmes "nespēs salauzt ledu".

"Labākais izstāšanās variants ir neizstāšanās. Daudzi [iepriekšējā neatkarības referendumā] izvēlējās Lielbritāniju, jo nebija skaidrs, vai paliksim Eiropas Savienībā," uzskata Smits.


Foto: AFP/Scanpix

Pretstatā "Skotu nacionālistu partijai" (SNP) īru nacionālistu partija "Sinn Fein", kura ir pārstāvēta ne vien Ziemeļīrijā, bet arī Īrijas Republikā, neveido vairākumu ne vienā, ne otrā. Būdama tikai otra lielākā, Ziemeļīrijas Asamblejā un valdībā tā spiesta sadarboties ar "Demokrātisko unionistu partiju", kura bauda nedaudz lielāku popularitāti, bet pats galvenais – nekad nepieļaus neatkarības referenduma rīkošanu.

Tāpat "Sinn Fein" galējais mērķis nav vis Ziemeļīrijas neatkarība, bet gan šīs Apvienotās Karalistes pavalsts pievienošana Īrijas Republikai. Savukārt savstarpēji nesamierināmās katoļticīgo un protestantu kopienas pēc ilgstošas vardarbības, teroraktiem un militarizācijas kopēju valodu spēja atrast tikai 90. gados, un jebkurš sabiedrības šķelšanas mēģinājums tiek vērots ar lielām bažām.

Nacionālistiem traucē unionistu pārspēks

Kamēr Ziemeļīrijas Asamblejā "Sinn Fein" ir vienīgā īstenā nacionālistu partija, Apvienotās Karalistes nedalāmību atbalsta deputāti no veseliem trim unionistu sarakstiem. Tostarp spēcīgākā no tām – "Demokrātisko unionistu partija" (DUP) iestājās par "Brexit" un lielāku vienotas Apvienotās Karalistes pašnoteikšanos.

"Referendumā, kurā piedalījās ārkārtīgi liels vēlētāju skaits, tika nobalsots par izstāšanos, cilvēki ir runājuši, premjerministre ir rīkojusies, tā bija laba diena demokrātijai," izstāšanās procesa uzsākšanu 29. martā portālam "Delfi" raksturo DUP pārstāve EP Diāna Dodsa.

Skeptiķi gan uzskata, ka miera process, ko iezīmē Belfāstas vienošanās, balstījās uz Īrijas un Lielbritānijas dalību ES. "Vairāk nekā 20 gadus abas puses varēja teikt saviem karstgalvjiem: "Skatieties, nav atšķirības starp britu un īru pasēm. Tas ir tas pats, jums ir vienādas tiesības." Tagad tā vairs nav, un jebkādas robežas plāns starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku būs milzīgs solis atpakaļ," brīdina Skotijas eirodeputāts Alins Smits.

Tikmēr Dodsa uzsver, ka pagātnes ķildas ir nogludinātas, un salas iedzīvotāju vairums vairs nevēlas atgriezties pagātnē.

"Robeža starp Īrijas Republiku un Ziemeļīrijas pavalsti kļūs par Apvienotās Karalistes vienīgo sauszemes robežu ar ES. Par to daudzi ir miruši, un tās dēļ bijuši ilgstoši nemieri un vardarbība. Tā nav tikai ekonomiskā vai politiskā robeža, tā daudziem ir personīgi ļoti nozīmīga.

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā panākta liela sadarbība sociālajā, ekonomiskajā un drošības ziņā, kas pirms tam nebija iespējams. Nedomāju, ka kādam ir apetīte uz pagātnes atgriešanos. Tā kā redzu Ziemeļīrijas nākotni kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti, tad vēlos, lai "Brexit" vienošanās to respektētu," skaidro Dodsa

Pārāk liela savstarpējā atkarība

Aptuveni 500 kilometrus garā robeža starp abām salas politiskajām daļām iet krustām šķērsām galvenokārt pār laukiem un pļavām, bet vietām arī apdzīvotām vietām.

Lai gan EP deputāti debatēs par izstāšanās noteikumiem vairākkārt uzsvēra, ka nevar notikt atsevišķu priekšrocību izvēlēšanās, šī robeža nav tikai līnija, bet saikne starp diviem ārkārtīgi ciešiem partneriem, un neatstājot īpašus atvieglojumus to starpā, zaudētāja nebūtu tikai Lielbritānija, bet arī Īrija. "Ticu, ka mēs - Lielbritānijas valdība, Īrijas valdība un Eiropas institūcijas varam atrast risinājumus, lai šis pārejas periods būtu vienkāršāks un nemanāmāks," cerības izsaka Dodsa.

Viņa piemēram min to, ka īru cūkkopjiem, piensaimniekiem un zivju pārstrādātājiem lielākais tirgus ir tieši Lielbritānija. Eirodeputāte atgādina, ka ekonomisko atkarību pērn varēja novērot visai tieši. "Kad [pēc "Brexit" referenduma] krita mārciņas vērtība, arī Dublinā tika ieguldīti miljoni, lai tās ekonomika ciestu pēc iespējas mazāk. Varbūt esmu naiva, bet šī savstarpējā atkarība [izstāšanās] varētu paredzēt īpašus noteikumus Īrijas un Apvienotās Karalistes attiecībās.

Arī viens no redzamākajiem debatētājiem EP no Lielbritānijas, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs Sids Kemals portālam "Delfi" skaidro, ka fiziskā Apvienotās Karalistes vienotība, kuru apdraud Īrijas robeža, ir jau atrunāts. "Esmu dzirdējis gan Barnjē, gan Junkeru apstiprinām, ka šis gadījums tiks īpaši apskatīts. Arī Terēzas Mejas 12 punktos viens no uzstādījumiem bija Īrijas un Ziemeļīrijas kopējās ceļošanas telpas saglabāšana," viņš skaidro.

Atkarība gan nav jūtama tikai Britu salās – Dodsa skaidro, ka dažādās ES valstīs atsevišķas nozares ir atkarīgas no Apvienotās Karalistes tirgus un atvērtības. "Jautājums jau nav tikai par Lielbritānijas pieeju vienotajam ES tirgum, bet arī ES pieeju Lielbritānijas tirgum, un attiecībā uz zvejniekiem – arī zvejas reģioniem," viņa norāda portālam "Delfi".

Stabilitāti garantē esošie likumi un līgumi

Vairākas Eiropas institūciju un pašu īru izteiktās bažas Dodsa noraida kā nepamatotas.

Pirmkārt, viņa apšauba pašu referenduma iespējamību. Pat pieņemot, ka nacionālistu "Sinn Fein" nākamajās vēlēšanās (pēdējās gan notika tikai šī gada 2. martā) iegūtu vairākumu balsu un tādējādi kontroli Ziemeļīrijas Asamblejā un valdībā, ir jāizpilda noteikti Belfāstas miera līgumā minētie kritēriji, kas nav izdarīts.

Savukārt attiecībā uz bailēm par stingri kontrolētas robežas ieviešanu, kas nodalītu Īriju no Ziemeļīrijas, eirodeputāte ir pārliecināta, ka tāda netiks celta. "Neatkarīgi no Eiropas Savienības mums ar Īrijas Republiku ir izveidota tā dēvētā kopējā ceļošanas zona, kuras iekšienē Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem ir vienādas tiesības brīvi pārvietoties, bet robežpārbaudes notiek uz šīs zonas, šīs "mazās šengenas", ārējiem robežpārejas punktiem," viņa stāsta.

Dodsa ir arī optimistiska par Ziemeļīrijas jautājuma ņemšanu vērā "Brexit" sarunu laikā. Unioniste uzsver, ka tas jau šobrīd ir pieminēts gan eiropadomes vadlīnijās, gan parlamenta rezolūcijā, un par to runā Īrijas un Lielbritānijas valdības, kā arī Ziemeļīrijas jautājumā ieinteresēts ir EK sarunu vedējs Mišels Barnjē.

"Pagaidām esmu apmierināta ar mūsu spējām izgaismot problēmas, tagad mums nepieciešams tās arī atrisināt," viņa skaidro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!