Vatikāns pērn iesaldējis divus miljonus eiro aizdomīgu līdzekļu, īstenojot pāvesta Franciska atbalstīto cīņu pret naudas atmazgāšanu Vatikānā, sestdien paziņoja galvenais miertiesnesis Džans Pjetro Milāno.
Viņš norādīja, ka 2013. – 2016.gadā kopumā iesaldēti apmēram 13 miljoni eiro.
Pērn Vatikāna finanšu uzraugs Finanšu informācijas pārvalde (AIF) paziņoja, ka ir slēgusi nepilnus 5000 aizdomīgu kontu, turpinot pirms trim gadiem sākto Vatikāna bankas caurskatāmības uzlabošanu.
Vatikāna banka "Istituto per le Opere di Religione" ("Reliģijas darbu institūts", IOR) tika izveidota Otrā pasaules kara laikā, lai pārvaldītu reliģisko ordeņu, kardinālu, bīskapu un priesteru kontus. 1982. gadā tā cieta zaudējumus vienā no Itālijas lielākajām krāpniecības lietām, kad bankrotēja Milānas banka "Banco Ambrosiano", kurā IOR bija galvenais akcionārs.
AIF 2010. gadā izveidoja iepriekšējais pāvests Benedikts XVI, lai sakārtotu Vatikāna finanšu institūcijas atbilstoši starptautiskajiem standartiem un samazinātu iespējamību, ka konti tiek izmantoti noziedzīgiem mērķiem.
Pēc kļūšanas par pāvestu Francisks pastiprināja AIF pilnvaras.
Vatikāns arī pasūtīja neatkarīgu ziņojumu, ko sagatavoja Eiropas institūts cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu "Moneyval", kas 2015. gadā ziņoja, ka Vatikāns ir novērsis lielāko daļu strukturālo vājību šajā jomā.
Vienlaikus ziņojumā uzdots jautājums, kādēļ neviens nav apsūdzēts vai tiesāts atbilstoši prokuratūras sniegtajiem pierādījumiem.
Milāno informēja, ka 2012. – 2016.gadā AIF ierosināja 23 lietas aizdomās par finanšu noziegumiem, sešas no tām ir izbeigtas, bet 17 lietās izmeklēšana turpinās.
