Desmit miljardus eiro izmaksājušais projekts var piedzīvot turpmāku kavēšanos, bet tehniskās kļūmes cēlonis tiek izmeklēts, žurnālistiem Parīzē atzina ESA ģenerāldirektors Jans Verners.

Līdz šim orbītā nogādāti 18 satelīti. Kopumā paredzēts ekspluatācijā nodot 30 satelītus, bet vēl divi būs paredzēti rezervei.

Sabojājušies deviņi no 72 pulksteņiem, tomēr tas nav ietekmējis sistēmas darbību. Tehniskās kļūmes dēļ neviens satelīts nav pārstājis darboties, uzsvēra ESA vadītājs.

"Tomēr mēs neesam akli (...) Ja šai kļūmei ir kāds sistemātisks iemesls, mums jābūt uzmanīgiem," lai nenogādātu kosmosā bojātus pulksteņus, atzina Verners.

Katram "Galileo" satelītam ir četri ārkārtīgi precīzi atompulksteņi. Divos no tiem izmantots rubīdijs un divos – ūdeņraža māzers.

Trīs rubīdija un seši ūdeņraža māzera pulksteņi šobrīd nestrādā. Vienam satelītam salūzuši divi pulksteņi.

Lai satelītnavigācijas sistēma darbotos, katram satelītam ir vajadzīgs tikai viens pulkstenis, pārējie ir rezervei.

Galvenais jautājums šobrīd ir, vai atlikt jaunu satelītu nogādāšanu orbītā, kamēr nav noskaidrots tehniskās kļūmes cēlonis, pavēstīja Verners.

Nākamos četrus satelītus orbītā paredzēts nogādāt šā gada otrajā pusē.

"Jūs varat teikt, lai mēs gaidām, līdz atradīsim risinājumu, bet tas nozīmē, ka salūstot jauniem pulksteņiem, mēs samazinām "Galileo" spējas," paziņoja Verners.

"Ja mēs palaidīsim [satelītus], mēs varam vismaz saglabāt, ja ne palielināt "Galileo" iespējas, bet mums var nākties uzņemties sistemātiska riska problēmu," skaidroja ESA ģenerāldirektors.

Nav arī zināms, vai salūzušos pulksteņus var salabot.

Verners aizstāvēja lēmumu izveidot autonomu Eiropas satelītnavigācijas sistēmu, kas balstīta Eiropas tehnoloģijās.

"Ja jūs vēlaties būt konkurētspējīgi globālajā tirgū, jums pārāk daudzos aspektos nevajadzētu paļauties uz citu tehnoloģijām," viņš norādīja.

"Ja jūs izmantojat tikai pārbaudītas tehnoloģijas, jums nebūs tālākas attīstības (...) Mums jāuzņemas risks, lai mācītos, lai nākotnē būtu konkurētspējīgi," piebilda ESA vadītājs.

Pērnā gada oktobrī Eiropas un Krievijas kopīgās Marsa misijas "ExoMars" nosēšanās modulis "Skjaparelli" avarēja, nosēžoties uz Marsa virsmas.

Tas bija Eiropas otrais neveiksmīgais mēģinājums sasniegt Marsa virsmu.

ESA lepojas, ka "Galileo" ir visprecīzākie atompulksteņi, kas jebkad izmantoti, lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Civilistu kontrolētais "Galileo" ir svarīgs Eiropai, kas paļaujas uz diviem bruņoto spēku vadītiem sāncenšiem – ASV Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) un Krievijas navigācijas sistēmu GLONASS.

Neviena no tām negarantē netraucētus pakalpojumus.

"Galileo" darboties sāka decembrī.

Sistēmas radītāji – Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Kosmosa aģentūra – paziņojuši, ka tai pilnībā jāsāk darboties līdz 2020. gadam.

Projektu līdz šim aizkavējušas dažādas tehniskas problēmas un finanšu ķibeles.

Septītā un astotā satelīta nogādāšana orbītā 2015. gada martā notika ar trīs mēnešu kavēšanos, jo bija jānovērš nepilnības, kuru dēļ piektais un sestais satelīts 2014. gada augustā tika nogādāti orbītā nepareizās pozīcijās.

Inženieri notikušajā vainoja sasalušas degvielas caurules raķetes "Sojuz" ceturtajā posmā. ESA apgalvo, ka šī problēma ir novērsta.

Pirmie četri "Galileo" satelīti orbītā tika nogādāti 2011. un 2012. gadā. 2013. gada martā, un tiem izdevās noteikt pirmo punktu uz Zemes ar precizitāti desmit līdz 15 metri.

Aplēsts, ka sistēmas izmaksas līdz 2020. gadam sasniegs desmit miljardus eiro, lai arī sākotnējais budžets bija plānots trīs miljardu eiro apmērā.