Ierosinātā konstitucionālā reforma ir vērienīgākā pēdējo 60 gadu laikā, un tā paredz ierobežot gan parlamenta augšpalātas, gan reģionālo varasiestāžu pilnvaras par labu centrālajai valdībai.
Premjerministrs Mateo Renci un citi reformu atbalstītāji apgalvo, ka tās esot nepieciešamas, lai uzlabotu valsts pārvaldi, kamēr kritiķi uzskata, ka konstitūcijas grozījumi pārlieku nostiprinās izpildvaru, graujot varu līdzsvara sistēmu.
Lai izsludinātu referendumu Itālijā, nepieciešams savākt vismaz pusmiljona vēlētāju parakstu, kurus jāapstiprina tiesai, taču tautas nobalsošanas datumu 60 dienu laikā jānosaka valdībai.
Kad tas būs izdarīts, referendumu oficiāli jāizsludina prezidentam.
Tautas nobalsošanai jānotiek svētdienā 50 līdz 70 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
Eksperti jau izteikušies, ka referendums, visticamāk, notiks 20. vai 27. novembrī. Šīs aplēses izdarītas, balstoties pieņēmumā, ka Renci vēlēsies, lai parlamenta apakšpalāta par nākamā gada budžetu nobalso vēl pirms referenduma.
Savukārt populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) un bijušā premjerministra Silvio Berluskoni vadītā konservatīvā partija "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!), kas iebilst pret konstitucionālajām reformām, iestājas par to, lai tautas nobalsošana notiktu, cik drīz vien iespējams.
Iepriekš pats Renci izteicies, ka referendums varētu notikt oktobrī, taču, mazinoties viņa valdības popularitātei, premjers acīmredzami vēlēsies vairāk laika, lai pārliecinātu vēlētājus.
Renci ir apsolījis, ka gadījumā, ja itāļi pie balsošanas urnām reformas noraidīs, viņš no amata atkāpsies.
Notikumu gaitai ar bažām seko Eiropas Savienības līderi, jo gadījumā, ja referendumā uzvarēs reformu pretinieki, tas var novest pie pirmstermiņa vēlēšanām, kurās uz labiem panākumiem var cerēt eiroskeptiski noskaņotā M5S.
Šobrīd aptaujas liecina, ka konstitucionālās reformas atbalsta 45% itāļu, 36% – gatavojas tās noraidīt, bet 19% vēl nav izšķīrušies, kā balsot.
