Krievija, izlaižot jubilejas monētu, kas ir veltīta Viļņas tā dēvētajai atbrīvošanai no nacistu okupantiem un uz kuras ir attēlotas no Viļņas Zaļā tilta noņemtās padomju karavīru skulptūras, ir parādījusi, ka vēl nav gatava vēsturiskajai patiesībai par padomju okupāciju, trešdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Rolands Kačinsks.
Tā viņš novērtēja Krievijas centrālās bankas šonedēļ izlaisto jubilejas monētu, kas ir viena no 14 monētām sērijā "Valstu galvaspilsētas, ko padomju karaspēks atbrīvoja no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Uz Viļņai veltītās monētas ir skulpturālā kompozīcija "Karavīriem - atbrīvotājiem", kas pirms gada līdz ar citām padomju skulptūrām tika demontēta no Viļņas Zaļā tilta.
"Lietuvas ĀM zina par Krievijas centrālās bankas izlaistajām monētām un ir pievērsusi tām uzmanību. Mums nerodas nekādas šaubas par Sarkano armiju un tās vietu Lietuvas vēsturē," aģentūrai BNS teica Kačinsks.
"Krievijas nostāju mēs zinām, un monētu izlaišana tikai apliecina to, ka Krievija vēl nav gatava vēsturiskajai patiesībai par padomju okupāciju," piebilda Lietuvas ĀM politiskais direktors.
Jau ziņots, ka Krievijas Banka 1. augustā laida klajā monētu sēriju, kas veltīta 14 valstu galvaspilsētu tā dēvētajai atbrīvošanai no nacistiskās Vācijas okupācijas. Viena no šīm monētām ir veltīta arī Rīgai, un šo apšaubāmo "godu" izpelnījušās arī Kijeva, Minska, Kišiņeva, Bukareste, Tallina, Belgrada, Varšava, Budapešta, Bratislava, Vīne, Berlīne un Prāga.
Zīmīgi, ka faktiski visas šīs pilsētas pēc tā dēvētās atbrīvošanas nonāca tiešā Padomju Savienības noziedzīgā komunistiskā režīma okupācijā vai arī to formālā pārvalde pēc īsāka vai ilgāka laika nonāca PSRS uzspiesto marionešu režīmu rokās.
Nedaudz vieglāku likteni piedzīvoja vienīgi Vīne, no kuras PSRS okupācijas karaspēks devās prom jau 1955. gadā.
Pārējām "atbrīvotajām" pilsētām nācās gaidīt turpat pusgadsimtu, līdz "atbrīvotāji" devās prom, taču to nodarītais posts joprojām nav pilnībā pārvarēts.