Foto: AFP/Scanpix
Venecuēlas opozīcijas kontrolētā Nacionālā asambleja (parlaments) otrdien noraidīja prezidenta Nikolasa Maduro dekrētu par ārkārtas stāvokli, padziļinot politisko krīzi šajā naftas valstī.

Deputāti atklātā balsojumā nolēma, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana "padziļina smago konstitucionālās un demokrātiskās iekārtas graušanu, kuru pārcieš Venecuēla," un ka Maduro ar šo dekrētu ir ignorējis valsts konstitūciju.

Domājams, ka Augstākā tiesa, kurā ir Maduro atbalstoši tiesneši, noraidīs šo parlamenta lēmumu, ko tā jau izdarījusi ar citiem opozīcijas kontrolētā parlamenta lēmumiem.

Parlamenta balsojums notika dienu pirms gaidāmiem opozīcijas protesta gājieniem, kuros vēlēšanu ierēdņiem tiks pieprasīts sarīkot referendumu par prezidenta atcelšanu no amata. Opozīcija otrdien aicināja sabiedrību nepakļauties ārkārtas stāvoklim.

Maduro izsludinātais ārkārtas stāvoklis stājās spēkā pirmdien uz 60 dienām, bet var tikt pagarināts. Prezidents paziņoja, ka to izsludinājis, lai novērstu draudus valstij.

Ārkārtas stāvoklis paredz paplašināt armijas un policijas pilnvaras sabiedriskās kārtības uzturēšanai, kā arī vietējo civilo grupu atbalstu tām.

Maduro arī pavēlējis sestdien sarīkot armijas mācības.

Opozīcijas līderis Enrike Kapriless pirms parlamenta balsojuma paziņoja, ka armijai ir jāizlemj, vai tā ir "ar konstitūciju vai ar Maduro".

Maduro otrdien preses konferencē sacīja, ka referendums viņa atcelšanai "nav dzīvotspējīgs", un nosauca parlamentu par "nemākulīgu un nespējīgu".

Prezidents arī apsūdzēja ASV, ka tām esot loma Venecuēlas problēmās, un apgalvoja, ka ASV izlūkošanas lidmašīna pagājušonedēļ divreiz pārkāpusi Venecuēlas gaisa telpu.

Venecuēla cīnās ar hiperinflāciju, ekonomikas kritumu, plašu noziedzību, korupciju, pārtikas un elektroenerģijas trūkumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!