Zinām ārkārtīgi maz
Viņš norāda, ka pārāk vienkāršota teroristu grupējuma izprašana var būt maldinoša. Pat ASV īpašo uzdevumu komandieris Tuvajos Austrumos ģenerālmajors Maikls Nagats vēl pērn "New York Times" nopludinātos komentāros atzina, ka nav īsti izpratis "Daesh" popularitāti: "Mēs neesam uzveikuši ideju. Mēs pat nesaprotam šo ideju." Savukārt ASV prezidents Baraks Obama "Daesh" pagājušogad dēvēja par "ne-islāmisku" un maigāku "Al Qaeda" versiju, iespējams, parādot apjukumu analītiķu vidū, kas noveda pie nopietnām stratēģiskām kļūdām.
Maz zināms ir pat grupējuma līderis Abu Bakrs al Bagdadi, kurš teroristu atzaru vadīja jau kopš 2010. gada maija, taču līdz pagājušā gada vasarai viņa vienīgais attēls bija izplūdusi ASV armijas gūstā uzņemta fotogrāfija Irākas okupācijas laikā.
Tikai pērn vasarā pēc kāpšanas Mosulas Lielās mošejas kancelē, lai teiktu ramadāna sprediķi kā pirmais kalifs, viņš kļuva pamanāmāks. Faktiski šajā brīdī no meklēta kaujinieka Bagdadi kļuva par visu musulmaņu vadoni. Tam sekojošais džihādistu pieplūdums no visas pasaules bija vēl nepieredzēts gan tempā, gan apjomā, turklāt tas vēl joprojām turpinās.
Mūsu zināšanu trūkums par "Daesh" ir daļēji saprotams – tā ir eremītu valstība, no kuras tikai daži ir atgriezušies. Tikmēr "Daesh" propagandas video atrodami tiešsaistē, un kalifāta atbalstītāji ir pamatīgi nopūlējušies, lai visi zinātu par viņu projektu. No pieejamās informācijas varam secināt, ka viņi noliedz miera principu, alkst genocīda, un grupējuma reliģiskie uzskati padara to nespējīgu mainīties atsevišķās jomās, pat ja šīs izmaiņas nodrošinātu tā izdzīvošanu.
Svarīgs aspekts ir tas, ka organizācija uzskata sevi par vēstnesi un galveno spēlētāju neizbēgamajā pasaules galā. "Daesh" uzskati par ceļu līdz Pēdējās tiesas dienai ir nozīmīgi viņu stratēģijai un var palīdzēt Rietumiem izprast savu ienaidnieku un paredzēt tā uzvedību.
Ko mēs esam izpratuši nepareizi
Vuds norāda, ka mēs "Daesh" esam nepareizi sapratuši vismaz divos dažādos veidos. Pirmkārt, mēs nesaskatām "Daesh" ciešo saikni ar "Al Qaeda" un, otrkārt, nenovērtējam "Daesh" viduslaicīgo reliģijas dabu.
Patiesībā "Daesh" atbalstītāji agrāko "Al Qaeda" līderi Osamu bin Ladenu cieņpilni sauc par "Šeihu Osamu". Viņi gan nereti nicina grupējuma pašreizējās prioritātes un līderus, jo džihādisms kopš "Al Qaeda" zelta laikiem ir attīstījies.
Jāatceras, ka Bin Ladens uz savu organizāciju skatījās kā uz kalifāta izveides sākumu, kuru viņš savā dzīvē nemaz necerēja ieraudzīt. Viņa organizācija bija elastīga un ģeogrāfiski izkaisīta. Savukārt "Daesh" ir spērusi soli Bin Ladena nākotnes vīziju virzienā – organizācijai ir nepieciešama leģitīma teritorija un strukturāla pārvalde - grupējuma birokrātija ir sadalīta civilajos un militārajos spēkos, bet teritorija – provincēs.
Mūs maldina labdabīgā, taču nepatiesā kampaņa, lai noliegtu "Daesh" viduslaicīgo reliģijas dabu.
Bin Ladens bija "komercializējis terorismu" un "franšizēja" to, pieprasot dažādas politiskās koncesijas, piemēram, ASV spēku izvākšanu no Saūda Arābijas. Arī viņa kaujinieki droši pārvietojas pa mūsdienu pasauli. Piemēram, Muhameds Ata, kurš nolaupīja un ietrieca lidmašīnu vienā no Ņujorkas dvīņu torņiem 2001. gadā, savas dzīves pēdējā dienā iepirkās lielveikalā "Walmart" un pusdienoja "Pizza Hut" tīkla restorānā.
Šis novērojums, ka džihādisti ir mūsdienīgi sekulāri cilvēki, kas uzvilkuši viduslaiku reliģijas maskas, tiek maldīgi attiecināts arī uz "Daesh". Tas maldina - patiesībā lielākā daļa no tā, ko grupējums dara, izskatās pilnīgi nesakarīgi, ja vien uz to neskatās kā uz patiesu un rūpīgi izplānotu centienu atgriezt pasauli septītā gadsimta tiesiskajā vidē un panākt apokalipsi.
'Daesh' smejas par mūsdienu cilvēku
Vislabāk šo ideju sludina paši "Daesh" pārstāvji un atbalstītāji. Viņi izsmej "mūsdienīgos" cilvēkus. Sarunās viņi uzstāj, ka neatkāpsies no islāma fundamentālajām vērtībām, kuras izveidojis Muhameds un viņa pirmie sekotāji.
Grupējums bieži runā, izmantojot šifru un atsauces, kas ne-musulmaņiem izklausās dīvaini un nesaprotami, taču attiecas uz konkrētām agrīnā islāma tradīcijām un tekstiem.
Piemēram, septembrī "Daesh" pārstāvis Šeihs Abu Muhameds al Adnani aicināja musulmaņus Rietumu valstīs, piemēram, Kanādā un Francijā, atrast neticīgo un "triekt akmeni pret viņa galvu", noindēt viņu, sabraukt viņu ar auto vai "iznīcināt viņa labību". Rietumu ausīm šie bibliskie sodi izklausījās savādi kopā ar daudz mūsdienīgāko sabraukšanu ar automašīnu.
Taču Adnani runā bija dzirdama arī teoloģiskā un tiesiskā diskusija. Viņa aicinājums iznīcināt labību saistīts ar pravieša Muhameda pavēli atstāt ūdeni un labību neskartu – musulmaņi neticīgo zemēs drīkst rīkoties bez žēlastības tikai tad, ja islāma armijas atrodas aizsardzības pozīcijā.
Dažādie uzskati par to, kas ir bezdievis
"Daesh" ir piesaistījis psihopātus un piedzīvojumu meklētājus, galvenokārt no neapmierinātajiem Eiropas un Tuvo Austrumu sabiedrību slāņiem, taču organizācijas sludinātā reliģija nāk no loģiskas un pat mācītas islāma interpretācijas, raksta "The Atlantic". Praktiski katrs "Daesh" pieņemtais svarīgais lēmums un likums ir saistīts ar tā saukto "pravietisko metodoloģiju", kas nosaka stingru Muhameda mācības ievērošanu.
Tikai novembrī "Daesh" publicēja informatīvai reklāmai līdzīgu video, uzsverot savu aizsākšanos ar bin Ladenu. Tāpat tajā tika atzīts, ka grupējuma "Al Qaeda" nežēlīgais vadītājs Irākā no 2003. gada līdz miršanas brīdim 2006. gadā Abu Musabu al Zarkavi bijis tiešais priekštecis diviem citiem teroristu grupējuma partizānu līderiem pirms kalifa Bagdadi.
Nepieminēts palicis bin Ladena pēctecis Aimans az Zavāhirī, kurš nesola uzticību Bagdadi, un viņu arvien vairāk ienīst viņa biedri džihādisti. Tomēr ne viņš viens palicis ārpus "Daesh" propagandētās vēstures. Izslēgts ir arī jordāniešu garīdznieks un par "Al Qaeda" intelektuālo arhitektu dēvētais Abu Muhameds al Madīsī.
Par lielāko daļu jautājumu, kas saistīti ar reliģiju, Madīsī un "Daesh" vadība ir vienisprātis. Abas puses tiek cieši identificētas ar sunnisma atzarojuma džihādistu grupējumu, kas tiek saukts par salāfismu ("al salaf al salih" - dievbijīgie senči). Šie "senči" ir pats pravietis un viņa agrākie piekritēji, kurus salāfisti godā un uztver par uzvedības paraugiem visās jomās, ieskaitot karamākslu, modi, ģimenes dzīvi un pat zobārstniecību.
Madīsī apmācīja al Zarkavi, kurš devās karot Irākā, paturot prātā vecā vīra padomu. Tomēr ar laiku "Al Qaeda" līderis apsteidza sava mentora fanātismu un beidzot izpelnījās viņa pārmetumus. Problēma bija al Zarkavi alkas pēc asiņainiem skatiem un naids pret citiem musulmaņiem, kas izvērtās līdz pat viņu nošķiršanai no baznīcas un nogalināšanai.
Islāma ticībā nošķiršana no baznīcas ir teoloģiski riskanta. "Ja cilvēks savam brālim saka: "Tu esi pagāns!"," Vuds citē Korānu, "tad vienam no viņiem ir taisnība." Ja apsūdzētājs kļūdās, tad viņš pats ir atteicies no reliģijas, izsakot nepatiesas apsūdzības. Sods par atteikšanos no reliģijas ir nāve. Tik un tā al Zarkavi ar vērienu rīkoja operācijas, kas musulmaņus varēja padarīt par neticīgajiem.
Madīsī rakstīja savam bijušajiem skolēnam, ka vajadzētu ievērot piesardzību un "neizdot radikālus takfira uzbrukumus" vai "pasludināt cilvēkus par neticīgajiem viņu grēku dēļ". Atšķirības starp grēciniekiem un tiem, kas ir atteikušies no reliģijas, var likties pavisam niecīgas, bet tā ir galvenā atšķirība starp grupējumiem "Al Qaeda" un "Daesh".
'Daesh' vēlas nogalināt arī 200 miljonus šiītu
Korāna svētuma vai Muhameda pareģojumu noliegšana ir vienkārši ķecerība. Bet al Zarkavi un "Daesh", kuras rašanos viņš ir iedvesmojis, pieņēma uzskatu, ka arī daudz citas darbības var likt musulmaņiem atteikties no islāma. Noteiktos gadījumos tā ir alkohola vai narkotiku pārdošana, rietumnieku apģērba valkāšana, bārdas noskūšana, balsošana vēlēšanās pat par musulmaņu kandidātu, kā arī pat atteikšanās nosodīt citus par neticību.
Arī šiītisms, pie kura pieder lielākā daļa no Irākas arābiem, atbilst pārkāpumiem, jo "Daesh" to uzskata par jauninājumu un atjaunot Korānu ir tas pats, kas noliegt tā sākotnējo pilnību. "Daesh" apgalvo, ka šiītu paradumi, piemēram, dievkalpojumi pie imāmu kapiem un publiska sevis iepēršana, nav pamatoti Korānā vai pravieša piemērā. Tas nozīmē, ka aptuveni 200 miljonu šiītu "Daesh" plānos ir nolemti nāvei. Tāpat kā katras musulmaņu valsts vadītāji, kas ir pieņēmuši cilvēka izdomātus likumus, nevis šariatu, kandidējot uz amatu un uzspiežot likumus, kas nav Allāha radīti.
Saskaņā ar šādu takfiri mācību "Daesh" ir apņēmies attīrīt pasauli, nogalinot milzīgu skaitu cilvēku. Objektīvu reportāžu trūkums no grupējuma teritorijas neļauj aplēst jau šobrīd notiekošā slaktiņa patiesos apmērus, bet ieraksti sociālajos medijos liecina, ka individuālo nāvessodu izpilde notiek vairāk vai mazāk pastāvīgi un masveida nāvessoda izpilde notiek ik pēc dažām nedēļām.
Visbiežākie upuri ir musulmaņu "atkritēji". Izskatās, ka no nāvessoda izpildes ir atbrīvoti kristieši, kas nepretojas jaunajai valdībai. Bagdadi ļauj viņiem dzīvot, ja vien viņi maksā īpašu nodokli un atzīst savu pakļautību. Korāna vara šajā jautājumā nav apstrīdama.
Rietumu pasaule vēl nespēj noticēt
Reliģiju kari Eiropā ir rimuši jau vairākus gadsimtus, kas skaidro, kāpēc rietumnieki jaunumus par "Daesh" darbībām uztver ar neizpratni un noliegumu. Daudzi nevēlas ticēt, ka šī grupa ir tik dievbijīga, kā viņi apgalvo, vai tik regresīva vai apokaliptiska, kā to parāda tās darbības un paziņojumi, uzskata Vuds.
Viņš raksta, ka skepse ir saprotama – agrāk tie, kuri apsūdzēja musulmaņus aklā sekošanā senajiem rakstiem, izpelnījās akadēmiķu līdzjūtību vai nosodījumu.
Tomēr "Daesh" uzplaukumu nevarot izskaidrot bez šo faktoru atzīšanas. Kad maskā tērpies bende saka "Allahu akbar", nocērtot "neticīgā" galvu, reizēm viņš to dara reliģisku iemeslu dēļ.
Džihādisti ievēro Korānā teikto
Daudzas populārās musulmaņu organizācijas apgalvo, ka "Daesh" ir pretstatā islāmam. Protams, ir patīkami apzināties, ka lielākā daļa musulmaņu nevēlas ikdienā redzēt nāvessoda izpildes, bet organizācijas kategorijas ir cieši saistītas ar reliģisko spēku.
Prinstonas zinātnieks un teoloģijas eksperts Bernards Haikels gan norāda uz pretējo – "Daesh" uzskata, ka vienmēr un visur ir jācitē Korāns. "Pat kājnieki to pastāvīgi deklamē," viņš atklājis "The Atlantic", "viņi iekaļ un atkārto vienkāršākās pamata mācības, un viņi to dara visu laiku."
Viņaprāt, apgalvojums, ka "Daesh" ir izskropļojis islāma tekstus, ir tikai "tīšas nezināšanas" sekas. "Cilvēki grib attaisnot islāmu. Ar mantru, ka "islāms ir miera reliģija". Šos tekstus izplata sunnītu musulmaņi, nevis tikai "Daesh", un tie ir tikpat uzticami kā citi.
Musulmaņi atzīst, ka Muhameda agrākie iekarojumi bija apšaubāmi pasākumi un Korānā noteiktie kara likumi un pravieša stāstījumi tika piemēroti vētrainam un vardarbīgam laikam. Tikmēr "Daesh" cīnītāji atsaucas uz agrīno islāmu un precīzi atveido tā kara normas.
Tās ietver tādas darbības, ko liela daļa musulmaņi nevēlas atzīt kā neatņemamu svēto tekstu daļu. "Verdzība, krustā sišana un galvas nociršana nav nekas tāds, ko tie dīvaiņi [džihādisti] ir uzmanīgi atlasījuši no viduslaiku tradīcijām. "Daesh" ir iestrēguši viduslaiku tradīcijās un ienes tās mūsdienās"," norāda Haikels.
Burtiski atpakaļ viduslaikos
Nespēja novērtēt būtiskas atšķirības starp grupējumiem "Daesh" un "Al Qaeda " ir novedusi pie bīstamiem lēmumiem.
Piemēram, Korānā ir norādīts, ka krustā sišana ir vienīgais pieņemamais sods islāma ienaidniekiem. Savukārt kristiešiem noteiktais nodoklis paskaidrots Korāna devītajā nodaļā, kurā norādīts, ka musulmaņiem jācīnās pret kristiešiem un ebrejiem, "līdz viņi maksā nodokli ar labprātīgu padevību un jūtas pakļauti". Pravietis, kuru visi musulmaņi uzskata par paraugu, uzlika šos noteikumus un pakļāva vergus.
"Daesh" līderi pielīdzināšanos Muhamedam uzskata par stingru pienākumu un ir atjaunojuši tradīcijas, kas jau simtiem gadu bija aizmirstas. "Pārsteidzoši ir ne tikai tas, cik burtiski viņi visu uztver, bet arī nopietnība, ar kādu viņi lasa šos tekstus. Viņiem piemīt citiem musulmaņiem neraksturīga neatlaidība un apsēsta nopietnība," analizē Haikels.
Pirms "Daesh" uzplaukuma neviens grupējums pēdējo gadsimtu laikā nav centies īstenot lielāku radikālo uzticību pravieša modelim par 18. gadsimta vahābismu Arābijā. Viņi iekaroju lielāko daļu no mūsdienu Saūda Arābijas teritorijas, un viņu stingrās darbības ir joprojām jaušamas šariatā.
Zvērību slavināšana
Tomēr vahābisti nelīksmoja par pastrādātajām zvērībām, kā to dara jaunie džihādisti. Viņiem visapkārt bija musulmaņi, un viņi iekaroja zemes, kurās jau bija islāms. Agrāk musulmaņus ieskāva ne-musulmaņi, un "Daesh", pateicoties tā takfiri (sunnītu uzskats, ka citi musulmaņi ir bezdievji) mācībai, uzskata, ka ir tādā pat situācijā – neticīgo ielenkumā.
Ja "Al Qaeda" vēlējās atjaunot verdzību, tad neko par to neteica. Noklusēšana visdrīzāk atspoguļoja stratēģisko domāšanu, paturot prātā sabiedrības simpātijas. Tikmēr, kad "Daesh" sāka paverdzināt cilvēkus, pat daudzi atbalstītāji novērsās.
Tomēr kalifāts turpina atbalstīt verdzību un krustā sišanu bez jebkādas nožēlas. "Mēs iekarosim jūsu Romu, salauzīsim jūsu krustus un paverdzināsim jūsu sievietes," vienā no saviem regulārajiem paziņojumiem rietumu valstīm apsolīja organizācijas runasvīrs Adnani. "Ja mēs to nesasniegsim, tad to sasniegs mūsu bērni un mazbērni, pārdodot jūsu dēlus kā vergus vergu tirgū."
Labs piemērs ir "Daesh" laikrakstā "Dabiq" publicētais rakstu "Pirsmlaicīga verdzības atdzimšana", kurā tika izskatīts jautājums, vai jezīdi ir neīsti musulmaņi un tādējādi nolemti nāvei vai tikai pagāni un nolemti verdzībai.
Pēc valdības pieprasījuma tika sasaukta "Daesh" zinātnieku pētījumu grupa, lai atsisinātu šo jautājumu. Anonīmais autors rakstīja: "Jezīdu sievietes un bērni tiks sadalīti atbilstoši šariata likumiem starp "Daesh" cīnītājiem, kuri piedalījās Sindžāras operācijās [Ziemeļirākā]... Kufāru [neticīgo] ģimeņu paverdzināšana un sieviešu pieņemšana par konkubīnēm ir stingri noteikta šariata daļa, ja kāds to noliedz vai izsmej, tad noliedz vai izsmej Korāna vārsmas un pravieša stāstījumus... un tādējādi noliedz islāmu."
