Nigērijas šī gada martā ievēlētais prezidents Muhamadu Buhari ievēlēšanas uzrunā stāstīja par plāniem un valsts galvenajām problēmām, kuras viņš nolēmis atrisināt – terorismu, infrastruktūras nepietiekamību, zemos izglītības standartus un bezdarbu. Visās šajās jomās šobrīd lielāko atbalstu sniedz Ķīna, raksta "International Policy Digest".
Kad šovasar Ķīnas premjers Li Kecjans paziņoja, ka Pekina līdz 2020. gadam cer palielināt kopējās tirdzniecības apjomu ar Āfriku līdz 400 miljardiem ASV dolāru un četrkāršot savas tiešās investīcijas kontinentā līdz 100 miljardiem ASV dolāru, Nigērijas galvaspilsēta Abudža acumirklī saprata šīs sadarbības nozīmi. Tās reakcija bija tūlītēja, un Nigērija kļuva par pirmo valsti Āfrikā, kas savās ārvalstu valūtas rezervēs iekļāva Ķīnas juaņu.
Savukārt Pekina abu valstu sadarbībā ir ieinteresēta, jo Nigērija ir lielākā ekonomika Āfrikā, apsteidzot tādus smagsvarus kā Dienvidāfrikas Republiku un Ēģipti. Tāpat valstī ir milzīgs tirgus potenciāls - tā ir septītā apdzīvotākā valsts pasaulē. Nesen publicētā ANO ziņojumā prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā iedzīvotāju skaita ziņā būs pārspējusi ASV, un līdz 2100. gadam Nigērijā dzīvos 752 miljoni cilvēku.
Ņemot vērā abpusējās intereses sadarboties, Ķīnas iesaiste Nigērijā ir manāma gandrīz katrā nozarē. Portāls "International Policy Digest" apkopojis nozīmīgākās no tām:
ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klapers Senāta izlūkošanas komitejā šī gada martā, aprakstot Nigērijas problēmas, minēja, ka drošības spēkiem ir ierobežotas iespējas paredzēt un novērst "Boko Haram" draudus, kā dēļ grupējums turpinās paplašināt savu kontroli pār Nigērijas ziemeļaustrumu teritorijām un izplatīsies uz kaimiņvalstīm.
Ziņojums skaidro, kādēļ Nigērija vērsusies pēc palīdzības cīņā pret "Boko Haram" pie tādām valstīm kā Ķīna. Savukārt Ķīna ir ieinteresēta sekot līdzi notiekošajam, jo teroristi pēdējos gados nolaupījuši arī Ķīnas pilsoņus, kas darbojušies valsts infrastruktūras un ar enerģētiku saistītos projektos Nigērijā un tās kaimiņvalstīs.
Līdz šim Pekina jau apmācījusi Nigērijas bruņotos spēkus dažādu pretterorisma operāciju veikšanā. Ņemot vērā Ķīnas interesi realizēt infrastruktūras projektus valstīs, kas ir bagātas ar resursiem, taču potenciāli nestabilas, tai pastāvīgi jāpielāgojas, lai spētu savus pilsoņus aizsargāt viņu mainīgajā darba vidē.
Tomēr Ķīnas prezidents Sji Dziņpins visticamāk izmanto šo iespēju, lai stiprinātu kopējo Ķīnas un Nigērijas stratēģisko sadarbību, kas norāda uz to, cik svarīgas Ķīnai ir ekonomiskās attiecības ar Āfriku, jo īpaši ar Nigēriju. Tostarp 2014. gadā premjeram Kecjanam pirmā ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā bija tieši uz Nigēriju.
Šogad martā tika izziņots, ka Āfrikas un Āzijas apdzīvotākās valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms sasniedzis 18,1 miljardus ASV dolāru, turklāt vairāk nekā 88% no kopējās tirdzniecības neesot saistītai ar naftas nozarēm.
Tāpat Liela daļa Nigērijas iedzīvotāju izjūt Ķīnas uzņēmumu īstenotos infrastruktūras uzlabojumus – Abudžas iekšpilsētas dzelzceļa, Abudžas-Kadunas dzelzceļa un Lagosas sabiedriskā transporta sistēmas izbūvi.
Savukārt pagājušā gada beigās Ķīnas uzņēmums "China Railway Construction Corp. Ltd." ar Nigērijas valdību parakstīja līgumu gandrīz 12 miljardu ASV dolāru vērtībā par jaunas dzelzceļa līnijas izbūvi no valsts ekonomiskās galvaspilsētas Lagosas rietumos uz Kalabaru austrumos.
Uzņēmuma priekšsēdētājs Mengs Fengčao ziņu aģentūrai "Xinhua" atklāja, ka Pekinas lielākais aizjūras līgums paredz izbūvēt dzelzceļa līniju 1402 kilometru garumā. Projekta ietvaros Ķīna eksportēs būviekārtas, vilcienus un tērauda izstrādājumus četru miljardu ASV dolāru vērtībā, un tas radīs līdz pat 200 000 vietējo darbavietu būvniecības laikā un līdz 30 000 darbavietu, kad dzelzceļa līnija būs pabeigta.
No šāda veida infrastruktūras darījumiem iegūst abas valstis, un tie sniedz Nigērijai tik ļoti nepieciešamās darbavietas.
Valdība meklē jaunus veidus kā iedzīvotājus apgādāt ar enerģiju, Nigērijas elektroenerģijas nozarei turpinot pāreju no valsts uz privāto sektoru, pērn intervijā "The Nigerian Voice" apliecināja Nigērijas enerģētikas valsts ministrs Mohameds Vakils.
Kopš tā laika Ķīnas uzņēmumi ir atsaukušies uz šo Nigērijas vajadzību. Piemēram, uzņēmums "China Hydro International" uzsācis izpēti vairākās atjaunojamās enerģijas jomās. Vairākiem uzņēmumiem ir liela ietekme tieši hidroenerģijas jomā, tostarp tie ieguvuši iespēju būvēt jauno Mambilas dambi valsts ziemeļaustrumos. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo dambja būvniecības uzsākšanu jau vairākkārt neveiksmīgi centušās iekustināt dažādas Nigērijas valdības.
Visi šie nozīmīgie enerģijas infrastruktūras projekti balstās uz jaunizveidoto valsts politiku, kas paredz tuvākajos gados iegūt 30 000 megavatus enerģijas no atjaunojamiem avotiem.
Taču pēdējos gados bažas izraisījusi Ķīnas uzņēmumu īstenotā prakse, īpaši kvalitātes ziņā. Ģenerālkonsuls Liu Kans šo problēmu pārrunāja intervijā ar "Vanguard". Viņš norādīja, ka Nigērijas tirgū ir pircēji, kuri nevar atļauties maksāt augstu cenu, tāpēc daži vietējie Nigērijas uzņēmumi importē preces no Ķīnas, kas "atbilst parasta nigērieša vajadzībām".
Tā kā "Ķīnas preču kvalitāte" ir pazīstama arī Āfrikā, viņš aicināja Ķīnas uzņēmumus īstenot efektīvus, augstas kvalitātes projektus arī Nigērijā. "Redzot brīnumaino Triju aizu dambi, es aicinu Ķīnas uzņēmumu Mambilas hidroprojektu īstenot tādā pašā kvalitātē."
Prezidents Buhari pēc ievēlēšanas ir turējis solījumu un veicina izglītības standartu celšanu, lai mazinātu bezdarbu.
Tostarp, līdzīgi kā daudzas citas valstis, arī Nigērija pievērš lielu uzmanību tam, lai skolēni apgūtu ķīniešu valodu, jo īpaši mandarīnu dialektu. Šajā ziņā palīgā nākusi Pekina, Abudžā izveidojot dažādas izglītības iestādes, to skaitā Ķīnas kultūras centru, vairākus konfūcisma institūtus un ķīniešu valodas apguves centrus. Mandarīnu dialekta zināšanas nigēriešiem sniedz iespējas strādāt Ķīnas uzņēmumos, strādāt vietējos uzņēmumos, kuri ar tiem sadarbojas, kā arī doties studēt uz Ķīnu.
Turklāt šī inovatīvā domāšana likusi vairākiem Ķīnas uzņēmumiem Nigēriju izvēlēties par centru savai darbībai Āfrikā, tādējādi radot ievērojamu nodarbinātības iespēju pieaugumu.
Tam labs piemērs ir Ķīnas telekomunikāciju gigants "Huawei", kas jau ir apmaksājis mācības vairāk nekā 5000 vietējo inženieru savā Rietumāfrikas tehnoloģiju centrā. Turklāt tieši Lagosā "Huawei" izveidojis reģionālo komunikācijas operāciju centru.
Ķīnas un Nigērijas sadarbībai liels potenciāls ir arī lauksaimniecības nozarē.
ANO finansētās Nigērijas nacionālās pārtikas nodrošinājuma programmas ietvaros 2003. gadā simtiem Ķīnas lauksaimnieku devās uz Nigēriju, lai ar dalītos pieredzē, kā izstrādāt lauksaimniecības stratēģijas un nodrošināt pašpietiekamību.
Tāpat uz Āfriku, iespējams, labvēlīgās nodokļu situācijas iedrošināti, pārcēlušies daudzi lieli Ķīnas lauksaimniecības uzņēmumi, lai izmantotu milzīgo Nigērijas vēl neskarto tirgus potenciālu.