Dauningstrīta jau paziņojusi, ka Kemerons piektdien dosies uz Bakingemas pili, kur plkst.12.30 (plkst.14.30 pēc Latvijas laika) viņam paredzēta audience pie karalienes Elizabetes II, kura, domājams, uzticēs toriju līderim jaunās valdības veidošanu.
Tikmēr Skotijā neredzētus panākumus guvusi Skotu Nacionālā partija (SNP), kamēr toriju pašreizējie koalīcijas partneri - liberāldemokrāti - cietuši graujošus zaudējumus.
Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC jaunākajām aplēsēm konservatīvie izcīnījuši 331 deputāta vietu, nodrošinot sev absolūto vairākumu. Tikmēr leiboristi zaudējuši vismaz 26 mandātus un ieguvuši tikai 232 vietas Vestminsterā. Savukārt liberāldemokrāti zaudējuši vismaz 47 vietas, un viņus parlamentā turpmāk pārstāvēs tikai astoņi deputāti.
Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir jāizcīna vismaz 326 no 650 deputātu vietām, tomēr faktiskais nepieciešamais vietu skaits vairākuma nodrošināšanai var būt nedaudz mazāks, jo īru nacionālisti, kas pārstāv partiju "Sinn Fein", kam pienākas četri mandāti, tradicionāli atsakās ieņemt viņu izcīnītās vietas Vestminsterā.
Tādējādi toriji gandrīz droši sasnieguši savu pirms vēlēšanām deklarēto mērķi un varēs veidot valdību, nepieaicinot kādu koalīcijas partneri.
Leiboristu līderis Eds Milibends jau atzinis, ka pēcvēlēšanu nakts partijai bijusi "grūta" un sagādājusi "vilšanos".
"Skotijā mēs pieredzējām, ka nacionālisms pārmāc mūsu partiju," savā īsajā uzrunā Donkasterā norādīja Milibends.
Skotijā, kas līdz šim kalpojusi par vienu no leiboristu bastioniem, neredzēti lielus panākumus guvuši nacionālisti, un saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem SNP izcīnījusi 56 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām.
SNP Vestminsterā pārstāvēs arī 20 gadus vecā Māri Bleka, kas būs gados jaunākā parlamenta deputāte kopš 1667.gada. Viņa pārspējusi vienu no leiboristu smagsvariem - kampaņas koordinatoru Duglasu Aleksanderu, sagādājot Milebenda vadītajai partijai īpaši pazemojošu sakāvi.
Vēl trīs vietas izcīnījusi velsiešu nacionālistu partija "Plaid Cymru", bet eiroskeptiskajai Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP) nāksies apmierināties ar vienu vienīgu mandātu, neskatoties uz to, ka balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka partijas popularitāte krasi augusi.
Parlamentā nav iekļuvis arī UKIP līderis Naidžels Farāžs, kas atbilstoši iepriekš dotajam solījumam paziņojis, ka atstāj partijas vadītāja amatu.
Šī jau bija septītā reize, kad 51 gadu vecais Farāžs nesekmīgi mēģināja iekļūt Lielbritānijas parlamentā, un viņa aiziešana no partijas vadītāja amata ir ļoti smags trieciens UKIP, lai gan tā kopumā valstī saņēmusi 13% balsu, ierindojoties trešajā vietā.
Farāžs atzina, ka jūtot "no pleciem noņemtu lielu nastu", taču vienlaikus uzsvēra, ka partijas neveiksmē vainojami britu tradicionālās vēlēšanu sistēmas trūkumi.
"Domāju, ka pienācis laiks patiesām, īsti radikālām politiskām reformām," norādīja eiroskeptiķu līderis.
Tikmēr Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP) Vestminsterā, kā iepriekš, būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.
Vienu mandātu izcīnījuši arī "zaļie", bet atlikušie krēsli Vestminsterā tikuši citām marginālajām partijām.
Kopumā tiek lēsts, ka visas Apvienotās Karalistes mērogā par torijiem balsojuši 37% vēlētāju, leiboristi ieguvuši 31% balsu, bet par UKIP balsojuši 13% britu. Vēl 8% balsu tikuši liberāldemokrātiem, kamēr SNP visas Lielbritānijas mērogā izcīnījuši tikai piecus procentus balsu. Savukārt par "zaļajiem" balsojuši četri procenti britu, bet par velsiešu nacionālistiem - viens procents.
Ceturtdien notikušo vēlēšanu laikā daudzviet Lielbritānijā bija saulains un ļoti pavasarīgs laiks, tāpēc tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte varētu pārsniegt 70%. Visaugstākā vēlētāju aktivitāte, domājams, bijusi Skotijā, kur pie balsošanas urnām varētu būt devušies 75% balsstiesīgo.
Milibends jau paziņojis par savu atkāpšanos no Leiboristu partijas vadītāja amata. Par savu aiziešanu no partijas vadītāja amata paziņojis arī liberāldemokrātu līderis un līdzšinējais vicepremjers Niks Klegs.
Tikmēr Kemerons jau apsolījis jauno valdību izveidot tuvāko dienu laikā.
Analītiķi norāda, ka pēc pārliecinošās uzvaras konservatīvajiem tagad pastāv vairākas iespējas jaunā kabineta veidošanai. Viņi varētu veidot valdību vieni paši vai arī turpināt sadarbību ar liberāldemokrātiem.
Taču eksperti uzskata, ka liberāldemokrātu graujošā sakāve viņus padarījusi par nevēlamiem sadarbības partneriem un Kemerons varētu dot priekšroku sadarbībai ar Ziemeļīrijas unionistiem.
Vienlaikus konservatīvo negaidīti pārliecinošā uzvara nozīmē, ka gaidāms Kemerona solītais referendums par turpmāko Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES).
Kemerons jau norādījis, ka jaunajai valdībai jātur solījums par referenduma rīkošanu, kā arī, "cik drīz vien iespējams", jāpaplašina Skotijas un Velsas reģionālo parlamentu un valdību pilnvaras.
Tajā pašā laikā analītiķi jau brīdina, ka konservatīvo vairākums būs ļoti trausls un Kemeronam jārēķinās ar iespējamajiem dumpiniekiem paša partijas rindās.
Eksperti arī norāda, ka bez liberāldemokrātiem valdībā var palielināties uz premjeru izdarītais spiediens no eiroskeptiski noskaņotajām toriju aprindām, kas liks viņam nosliekties vairāk pa labi un ieņemt stingrāku nostāju attiecībās ar ES.
Vienlaikus jaunajai valdībai nāksies rēķināties ar aktīvu opozīciju, kuras rindas papildinās ļoti spēcīga SNP frakcija.
Lai gan toriju negaidīti pārliecinošie panākumi izņēmuši skotu nacionālistiem no rokām "zelta akciju", kas būtu tiem ļāvusi lielā mērā diktēt jaunās valdības veidošanu, SNP deputātu lielais skaits, kuru vadību Vestminsterā, domājams, uzņemsies harismātiskais bijušais partijas līderis Alekss Salmonds, piešķirs skotu nacionālistiem vērā ņemamu ietekmi.
Kemerona pozīcijas papildus var iedragāt arī viņa paziņojums, ka viņš negrasās palikt partijas vadībā ilgāk par 2020.gadu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā toriju rindās sāksies sāncensība starp iespējamajiem pretendentiem uz partijas līdera krēslu.
Pats Kemerons ļāvis noprast, ka viņa pēctecis varētu būt Londonas mērs Boriss Džonsons vai pašreizējais finanšu ministrs Džordžs Osborns, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka savlaicīga savas paredzamās aiziešanas datuma izziņošana var novest pie tā, ka kāds pretenzijas uz partijas vadību var pieteikt jau krietni pirms iecerētā termiņa.
