Ūdens līmenis pasaules lielākajā saldūdens ezerā Baikālā ir nokrities līdz 60 gados zemākajai atzīmei, draudot ar dzeramā ūdens trūkumu apkārtējiem iedzīvotājiem, vēsta aģentūra "Reuters".
Baikāls, kurš satur aptuveni vienu piekto daļu no pasaules nesasalušā saldūdens krājumiem, atrodas Sibīrijas dienvidos netālu no Mongolijas robežas. Tam apkārt dzīvojošās kopienas no ezera iegūst enerģiju, dzeramo ūdeni un iztikas līdzekļus.
Pēdējo četru mēnešu laikā ūdens līmenis ezerā nokrities tik zemu, ka eksperti ceļ trauksmi un brīdina, ka tas var novest pie konfliktiem ūdens dēļ.
Paredzams, ka ūdens līmenis turpinās kristies līdz aprīļa beigām vai maija vidum, kad ezeru papildinās kūstošais kalnu sniegs un pavasara lieti.
Ūdens izzušanu radījusi pieaugošā hidroelektroenerģijas izmantošana kopā ar klimata izmaiņām, uzskata eksperti.
Pagājušajā gada neparasti sausajā vasarā un rudenī ezerā ieplūduši tikai 67% no normālā ūdens daudzuma, bet 2015. gada pirmajā ceturksnī pieplūstošā ūdens daudzums nokritīsies līdz 50%, prognozē speciālisti.Tikmēr hidroelektrostacijas (HES), kas atrodas uz ezerā ieplūstošajām upēm, turpina ūdenskrātuvēs uzkrāt parasto ūdens daudzumu.
Baikāla dramatiskā izžūšana jau ir izraisījusi spriedzi starp diviem reģioniem tā krastos – Irkutskas apgabalu un Burjatijas Republiku, norāda "Reuters".
Burjatiem augšpus ezera izsīkst akas, un zvejniecības nozare cieš no zivju skaita samazināšanās. Tikmēr Irkutskas apgabala iedzīvotāji, kuriem nepieciešama saražotā elektroenerģija un ūdens, pieprasa to iepriekšējos apmēros, lai gan ūdens līmenis krītas.
"Laipni lūgti ūdens karu ērā Krievijā. Ūdens kļūst par valsts vērtīgāko resursu," norāda starptautiskās ekoloģija organizācijas "Upes bez robežām" Krievijas koordinators Aleksandrs Kolotovs.
Janvāra beigās Krievijas Dabas resursu ministrija uzsāka ezera ikdienas monitoringu. Līdz šim Irkutskas HES ir atļauts turpināt uzkrāt ūdeni, lai nodrošinātu reģionu ar enerģiju, siltumu un dzeramo ūdeni.
"Mēs cenšamies ievērot līdzsvarotu pieeju, ņemot vērā visu pušu intereses. Bet tas nav viegli," norāda ministrijas pārstāvis Nikolajs Gudkovs.
Tikmēr vairāki zinātnieki un ekologi kritizē valdību, norādot, ka Irkutskas HES un četras citas stacijas laupa ezeram ūdeni un kaitē ekosistēmai.
Nevalstiskās organizācijas Burjatijas reģionālā Baikāla savienība direktors Sergejs Šapkajevs uzsver, ka zemais ūdens līmenis kaitēs zivīm un svarīgiem mikroorganismiem, tādejādi samazinot vietējām kopienām pieejamo zivju daudzumu.
Daži klimata eksperti brīdina, ka Baikāla ūdens līmeņa krišanās ir liecība sliktajām pārmaiņām, kas vēl sagaidāmas. Ekstremāli laikapstākļi izraisīs ievērojamas svārstības ūdenstilpnēs visā Krievijā, viņi uzskata.
Valsts meteoroloģiskais dienests "Roshidromet" 2014. gadā ziņojumā norādīja, ka valsti nākotnē sagaida nepieredzēti un neparedzami sausuma un plūdu cikli.
"Krievija ir pasaules reģions, kur klimata sasilšana 21. gadsimtā ievērojami pārsniegs globāli vidējo," teikts ziņojumā.
Pēdējo dažu gadu laikā Krievijā ik gadu par sešiem līdz septiņiem procentiem pieaudzis bīstamo dabas katastrofu skaits. Nākamo desmit gadu laikā šis skaits var dubultoties, februārī ilgtspējīgas attīstības samitā Deli norādīja Krievijas vides ministrs Sergejs Donskojs.
Tikmēr ir arī eksperti, kuri mierina, ka par ūdens līmeņa krišanos Baikālā nebūtu jāuztraucas. Krievijas Zinātņu akadēmijas Limnoloģijas institūta direktors Mihails Gračevs pasvītro, ka tūlītēji draudi ezera ekosistēmai nepastāv. Ezera līmeņa svārstības ir parasta parādība, kurai nav paliekošas negatīvas sekas, viņš skaidroja ziņu aģentūrai "RIA Novosti".
Tas gan maz mierina vietējos iedzīvotājus. Burjatijas reģionālās Baikāla savienības pārstāve Natālija Tmurejeva apgalvo, ka aku izžūšanas dēļ bez dzeramā ūdens ciemos jau tagad palikuši 27 000 cilvēku, piebilst "Reuters".
