Pēc Krievijas tiesas lēmuma piespriest opozīcijas aktīvistam Mihailam Kosenko piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā cilvēktiesību aizstāvji apsūdzējuši Kremli, ka tas atgriežas pie padomju laiku prakses apklusināt kritiķu balsis psihiatriskajās slimnīcās.
Krievijas tiesa otrdien atzina Kosenko vainu apsūdzībās, kas viņam bija izvirzītas par piedalīšanos masu protestos pērn maijā pirms Vladimira Putina inaugurācijas prezidenta amatā, un nosprieda, ka viņš piespiedu kārtā ārstējams psihiatriskajā slimnīcā.
Atrašanās psihiatriskajā slimnīcā var tikt pagarināta ik pēc pusgada, pamatojoties uz medicīniskās komisijas slēdzienu.
Kosenko jau vairākus gadus lieto medikamentus, lai ārstētu šizofrēniju vieglā formā. Tomēr, atrodoties apcietinājumā, viņam tika uzstādīta daudz nopietnāka diagnoze, un viņš tika pasludināts par bīstamu un izolējamu no sabiedrības uz nenoteiktu laiku.
Cilvēktiesību aktīviste un Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva uzskata, ka tiesas lēmums piemērot Kosenko piespiedu ārstēšanu ir atgriešanās pie padomju laikā piekoptās prakses ieslodzīt disidentus psihiatriskajās slimnīcās.
Aleksejeva šajā sakarā gatavojas vērsties ar sūdzību Pasaules psihiatrijas asociācijā (WPA).
Arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" nosodījusi Krievijas tiesas spriedumu, norādot, ka noticis tiesas procesa pārkāpums.
Kosenko paranoīdo šizofrēniju 2012.gada jūlijā diagnosticēja Krievijas Serbska Psihiatrijas institūts, kas padomju varas gados uzstādīja šo diagnozi daudziem disidentiem, kuriem tiesa attiecīgi piesprieda piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā. Sevišķi plaši izplatīta šāda prakse bija laikā no 60.gadiem līdz Padomju Savienības sabrukumam.
"Serbska institūta psihiatri (..) ir tikpat bezprincipiāli kā padomju laikos un arī pakļaujas politiskiem rīkojumiem, kas ir pat vēl bīstamāk," uzskata krievu dzejniece un cilvēktiesību aktīviste Natālija Gorbaņevska, kas pati savulaik vairāk nekā divus gadus piespiedu kārtā atradās psihiatriskajā slimnīcā. Viņa tur tika ievietota pēc tam, kad piedalījās protestos pret padomju spēku ievešanu Čehoslovākijā 1968.gadā.
Nobela prēmijas literatūrā laureāts, nu jau mūžībā aizgājušais krievu dzejnieks Josifs Brodskis savulaik pēc piespiedu ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā norādīja, ka šāds sods ir ļaunāks nekā cietums. Viņš sacīja, ka slimnīcā pieredzējis izturēšanos, kas pielīdzināma spīdzināšanai.
Krievu pankroka mūziķis Jegors Ļetovs, kurš mūžībā aizgāja 2008.gadā, norādīja, ka piecos mēnešos, ko viņam nācās pavadīt slimnīcā, viņam dotas tik lielas medikamentu devas, ka viņš uz laiku zaudējis redzi.
Eiropas Parlamenta (EP) šogad publiskotā apjomīgā ziņojumā secināts, ka Krievijas psihiatriskās ārstēšanas sistēma kopš padomju laikiem reformēta minimāli un amatpersonas pēdējos gados "jūt, ka viņām dota brīvība atgriezties pie psihiatrijas izmantošanas kā instrumenta savu oponentu iebiedēšanai".
"Bolotnajas lietā viņi vēlas parādīt, ka protestē tikai margināļi un psihie," norādīja advokāte Irina Hrunova. Vairākiem viņas klientiem pēdējā laikā piespriesta piespiedu ārstēšana, tostarp kādam blogerim no Altaja reģiona, kurš kritizēja vietējo gubernatoru.
Krievijas neatkarīgās psihiatrijas asociācijas vadītājs Jurijs Savenko, kurš noraidīja Serbska institūta ziņojumu par Kosenko kā neprofesionālu, norādīja, ka politiski motivētu diagnožu skaits Putina varas gados ir pieaudzis, bet vēl nav pietuvojies padomju laika milzīgajiem apmēriem.
"Tas ir padomju stila triumfs. Tā ir atriebība un zīme sabiedrībai, viņi krata pirkstu un saka, lūk, kas notiks, ja nebeigsiet protestēt," norādīja Savenko.