Arāla jūru, kas reiz bija ceturtā lielākā iekšējā ūdenstilpe pasaulē, bet nu kļuvusi par cilvēka ekoloģiskās tuvredzības simbolu, beidzamo triju gadu laikā skārušas jaunas dramatiskas pārmaiņas, liecina aģentūras satelītattēli.

Salīdzinot uzņēmumus, kas no pavadoņa "Envisat" veikti 2006. un 2009.gadā, redzams, ka jūras austrumu daļa šai laikā sarukusi par 80%.

Arāla nedienas sākās pagājušā gadsimta vidū, kad abas lielās Vidusāzijas upes, kas apgādāja šo beznoteces ezeru ar ūdeni, - Sirdarja un Amudarja - ar kanālu palīdzību tika novirzītas apūdeņošanas projektiem, lai panāktu, ka Padomju Savienība kļūst par nozīmīgu kokvilnas eksportētāju.

Ūdens līmenis Arāla jūrā sāka strauji kristies, un pirms aptuveni diviem gadu desmitiem krasi sarukusī ūdentilpe sadalījās divās daļās - Mazajā Arālā, kas atrodas ziemeļos, Kazahstānā, un Lielajā Arālā, kas pieder gan Kazahstānai, gan Uzbekistānai.

Pakavveidīgais Lielais Arāls turpināja sarukt un 2000.gadā sāka sadalīties austrumu un rietumu pusēs.

Kā norādīts ESA preses relīzē, Lielā Arāla austrumu daļa laikā no 2006. līdz 2009.gadam būtiski sarukusi un, domājams, zaudējusi četras piektdaļas ūdens. Paredzams, ka līdz 2020.gadam Arāls var pilnībā izžūt, brīdina aģentūra.

Daudz mazāko Arāla ziemeļdaļu tiek mēģināts glābt - īstenojot Pasaules Bankas un Kazahstānas valdības projektu, 2005.gadā tur tika uzcelts Kokaralas dambis, un kopš tā laika ūdens līmenis Mazajā Arālā cēlies par četriem metriem.

Daži eksperti uzskata, ka Arāla jūras izžūšana uzskatāma par visu laiku smagāko ekoloģisko katastrofu, kam bijušas un ir arī traģiskas sociālās sekas - tā sagrāvusi piekrastes iedzīvotāju dzīvesveidu, liedzot viņiem iespēju zvejot un nodarboties ar citiem tradicionālajiem iztikas ieguves veidiem.

Izžuvušo ezera gultni klāj nogulas, kas satur sāli, pesticīdus un citus toksiskos atkritumus, ko pārnēsā putekļu vētras, tāpēc šā reģiona iedzīvotāju vidū pieaugusi saslimstība ar vēzi un plaušu slimībām.