Ja sunītim palaimējas, viņš patversmē paviesojas vienu reizi, jo gādīgi saimnieki nolemj par viņu rūpēties visu atlikušo mīluļa mūžu. Taču dzīvnieku patversmē "Ulubele" mīt suņu meitene Arta, kura savā divus gadus ilgajā mūžā patversmē uzturas jau otro reizi, cerams – pēdējo. Turklāt viņa patversmē laidusi pasaulē mazuļus, kuri jau laimīgi dzīvo jaunās mājās, taču pati māmiņa savu saimnieku vēl tikai gaida. Ja vari dod četrkājainajiem draugiem pajumti un kļūt par lielisku saimnieku, iepazīsties ar mīluļu stāstiem un sazinies ar patversmi, lai noskaidrotu, kā vari šuneļiem palīdzēt.
Pele ir aptuveni piecus gadus veca, enerģiska, bet bailīga kucīte. Patversmē viņa nonāca jau krietnu laiku atpakaļ, 2012. gada janvārī, kad viņai bija tikai četri mēneši. Atvesta viņa tika ar smagiem ādas bojājumiem uz kakla. Visdrīzāk kāds viņai bija ļoti nodarījis pāri, tāpēc Pele ir bailīga un izturas piesardzīgi pret cilvēkiem.
Sunītei ir vajadzīgi pacietīgi un mīloši saimnieki, kas pierādīs viņai, ka uz pasaules ir arī labi cilvēki, kas spēs Peli mīlēt, aprūpēt un nekad nenodarīs pāri. Adoptējot Peli, noteikti vajadzēs apmeklēt suņu audzināšanas skoliņu, lai kucīte atraisītos un arī pašiem saimniekiem kļūtu skaidrāks, kā palīdzēt sunītei kļūt drosmīgākai.
Arta ir aptuveni divus gadus jauna, vidēja auguma, ļoti mīļa, draudzīga un mierīga suņu meitene. Viņa ļoti labprāt uzturas cilvēku un citu suņu sabiedrībā. Arta vienmēr prieka pilnām acīm un ar pozitīvām emocijām sagaida ikvienu, kas patversmē nāk pie viņas – pabarot, samīļot vai izvest pastaigā. Viņa ir pieradusi dzīvot ārā, tomēr viņai noteikti nebūtu iebildumi dzīvot iekštelpās. Arta būs piemērota ikvienam – arī ģimenēm ar maziem bērniem.
Diemžēl liktenis Artai bija lēmis dzīvnieku patversmē "Ulubele" nonākt divas reizes, turklāt vienreiz patversmē viņa laidusi pasaulē mazuļus, kuri jau veiksmīgi atraduši jaunas mājas. Pirmajā reizē Artiņa atgriezās pie saviem saimniekiem, tomēr apstākļu sakritības dēļ viņai atkal bija jādodas atpakaļ uz patversmi un no saviem saimniekiem jāšķiras. Tomēr sunīte cerības un savu pozitīvismu nav zaudējusi. Arta ļoti gaida cilvēku, kas ieradīsies patversmē, lai vestu viņu uz mājām, no kurām vairs nekad nevajadzētu atgriezties patversmē.
