Tas teikts apsūdzības rakstā krimināllietā, kurā dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzēti bijušais Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš, bijušais Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Valsts zemes dienesta Jūrmalas filiāles bijušais vadītājs Kaspars Hermanis.

Piektdien Jūrmalas tiesa šajā krimināllietā nolasīja apsūdzības rakstu, bet tiesājamo pratināšana paredzēta pirmdien - 29.martā. Tiesājamie savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā neatzīst.

Apsūdzības rakstā teikts, ka Ziediņa, Ēlerta un Hermaņa darbību rezultātā privatizācijai kā dzīvojamā māja tika nodota vasarnīca. Tās dzīvokļi tika privatizēti par sertifikātiem, maksājot krietni mazāk, salīdzinot ar dzīvokļu tirgus vērtību.

Lai iegūtu dzīvokli šajā vasarnīcu kompleksā, kas bija nodots apsaimniekošanai LAA, mājokļa kārotājam bija jānoslēdz īres līgums. Vēlāk, kad māja jau bija nodota privatizācijai, īres līgumu īpašnieki prasīja atļaut savu dzīvojamo platību privatizēt likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju paredzētajā kārtībā.

Kā uzskata prokuratūra, LAA nebija tiesīga slēgt šādus īres līgumus uz gadu vai vairāk, jo ēka nav piemērota apdzīvošanai cauru gadu - tai ir slikta siltuma izolācija, nav pienācīgas ūdensapgādes un kanalizācijas. Māja ir piemērota lietošanai tikai vasaras periodā. Vasarnīca par dzīvojamo māju "pārtapusi", kad Valsts zemes dienesta darbinieks Hermanis sagatavojis mājas tehniskās inventarizācijas lietu, kurā ēka norādīta kā dzīvojamā māja, uzsver prokuratūra.

Dzīvokļu privatizēšanas laikā sertifikātu tirgus cena bija Ls 1,30, kā dēļ dzīvokļi privatizēti, maksājot par tiem nedaudz vairāk nekā 100 latus, lai gan to tirgus vērtība bija 7000-14 000 latu.

Tā, piemēram, dzīvoklis 42,5 kvadrātmetru platībā privatizēts par 84,8 sertifikātiem jeb apmēram Ls 130, lai gan dzīvokļa tirgus vērtība noteikta Ls 8500. Daudzi privatizētie dzīvokļi vēlāk pārdoti.

Prokuratūra uzskata, ka daudzi dzīvokļu īres līgumi noformēti uz fiktīvu personu vārda. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāda Ekonomikas ministrijas (EM) darbiniece noslēgusi īres līgumus par vairāku dzīvokļu izmantošanu, lai gan vēlāk šos dzīvokļus apdzīvoja gluži citas personas. Īres līgumus ieguva daudzi EM, CDzMPK un LAA darbinieki un viņu radinieki.

Jau ziņots, ka, izmeklējot krimināllietu par LAA ēku izmantošanu, konstatēts, ka trīs apsūdzētās personas valstij esot radījušas ne mazāk kā 330 000 latu materiālos zaudējumus.

Lietā apsūdzētajām personām kā drošības līdzeklis noteikts paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.

Krimināllieta tika ierosināta pēc 2000.gada septembrī veiktās pārbaudes saistībā ar dzīvokļu izīrēšanu LAA atpūtas bāzes ēkās Jūrmalā, Puķu ielā 7.

Prokuratūra konstatēja, ka vairākas augstas amatpersonas, kuras bija saistītas ar dzīvokļu izīrēšanu, atpūtas bāzes ēku statusa grozīšanu un izīrēto dzīvokļu privatizāciju, apzināti virzījušas šos procesus, būdamas personiski ieinteresētas. Bez izsoles, tādējādi liedzot citām personām iespēju piedalīties dzīvokļu privatizācijā, šīs amatpersonas tikai par dzīvokļa nominālvērtību, turklāt maksājot privatizācijas sertifikātos, ieguva savā vai radinieku īpašumā dzīvokļus.