Savukārt premjerministrs Einars Repše otrdien neatbildēja uz jautājumu, vai pirms Agruma pieņemšanas darbā viņš zinājis par ierosināto lietu par Agruma iespējamo saistību ar VDK, un sacīja, ka "sadarbības faktu var konstatēt tikai tiesa".
Krištopans arī atzina, ka "premjera cilvēku" virzīšana uz atbildīgiem posteņiem liks premjeram uzņemties aizvien lielāku atbildību par šo iestāžu darbu. Tāpat Krištopans atzina, ka vērojama autoritatīva varas koncentrēšana premjera rokās, taču, vai tas ir labi vai slikti, pēc Krištopana domām, rādīs laiks. "Ja premjeram nemaz nav varas, tas arī nav labi, jo viņš nevar realizēt nekādas jaunas ieceres, bet tikai noskatīties no malas," sacīja ekspremjers Krištopans.
Krištopans arī norādīja, ka premjera padomnieku virzīšana uz atbildīgiem amatiem drošības struktūrās liecina par vēlmi politizēt šīs struktūras. Krištopans atgādināja, ka premjera virzīts cilvēks ir arī pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, kurš iepriekš bija premjera padomnieks.
Līdzīgas domās ir arī Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Atis Slakteris. Arī viņš uzskata, ka KNAB vadībā nevar strādāt cilvēks, pār kuru "krīt aizdomu ēna". Viņš norādīja, ka ir izbrīnīts par Agruma virzīšanu uz tik augstu amatu, jo viņam nav attiecīgas darba pieredzes. Arī TP līderis domā, ka ir bīstama varas koncentrācija. "Aizvien vairāk vērojama politiski iekrāsotu cilvēku virzība augstos un atbildīgos amatos. Tik izteikta politizācija nav novērota neatkarīgas Latvijas laikā," viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūrā pērn ierosināta lieta par Agruma sadarbības fakta konstatēšanu ar bijušo LPSR VDK. Pirmstiesas pārbaudē prokuratūra atzinusi, ka "Agrums ir savervēts LPSR VDK aģenta kategorijā 1990.gada 25.oktobrī un līdz Latvijas VDK likvidācijai bija VDK darbojošās aģentūras uzskaitē aģenta kategorijā ar pseidonīmu Karlo un personīgās lietas numuru 24316". Tomēr Vidzemes priekšpilsētas tiesa šogad 10.martā Agruma sadarbības faktu ar Latvijas PSR Drošības komiteju nav konstatējusi.
Agrums tiesā skaidrojis, ka astoņdesmito gadu nogalē viņš Iekšlietu ministrijas telpās pratināts kā cietušais kādā krimināllietā par izspiešanu. Vienā no pratināšanas reizēm kabinetā atradās viņam agrāk nepazīstamais LPSR VDK darbinieks Jurijs Motins, kurš Agrumu izprašņājis par krimināllietu, taču "nav piedāvājis kļūt par VDK aģentu vai kā citādi sadarboties vai sniegt informāciju". Arī Motins tiesas sēdē apliecinājis, ka ticies ar Agrumu saistībā ar krimināllietu par izspiešanu. "Uzskaites kartīti par Agrumu viņš [Motins] bija izpildījis mācībās, taču Agrums nebija VDK aģents un nekādus ziņojumus viņam netika sniedzis," norādīts spriedumā.
Arī LPSR VDK darbinieks Aleksandrs Kukainis, kurš it kā parakstījis Agruma aģenta kartīti, Agrumu nekad nebija redzējis un neko par viņu nezināja, kā arī apliecināja, ka nav redzējis Agruma rakstītos ziņojumus.
Tiesas spriedumā arī norādīts, ka TSDC nav atrastas ziņojumu kopijas vai cita veida materiāli, kuros būtu minēts aģenta Karlo vārds, šo iemeslu dēļ tiesa konstatējusi, ka Agrums nav bijis VDK informators.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
