Paziņojums domes mājas lapā liecina, ka saistībā ar 12. novembra Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli notiek mežistrādes darbu saskaņošana ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi nekustamajā īpašumā "Braki".
Līdz ar to arī trešdien, 14. novembrī, paredzētā izsole pārcelta uz 30. novembra pulksten 11.
Savukārt Ērgļu novada domes lietvede Iveta Olte portālam "Delfi" apstiprināja, ka līdz šim neviens pretendents izsolei nav pieteicies.
Tā kā pārcelta trešdien plānotā izsole, nenotiks arī iepriekš izsludināts ērglēniešu pikets pret Braku mežu kailcitrēm. Pikets paredzēts izsoles dienā – 30. novembrī pulksten 10.30.
Kā savā "Facebook" lapā norādījusi vēlētāju apvienība "Kopā ir spēks", meklējot atbildes, kāpēc Ērgļu novada pašvaldība ir pieļāvusi tik agresīvu Braku meža izciršanu (50% kailcirtes), atrasta kļūda, proti, dome līdz šim nav ievērojusi likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību. Kļūdu nav pamanījusi arī Braku muzeja vadītāja Zinta Saulīte.
"Mūs sadzirdēja "veselais kultūras saprāts" – Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde", kura 12. novembrī pašvaldībai nosūtījusi vēstuli, iebilstot kailcirtei "Braku" īpašumā bez īpašnieka – pašvaldības izstrādāta pasākumu plāna turpmākai teritorijas apsaimniekošanai un izmantošanai kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, kas nodrošinātu apkārtējās kultūrvēsturiskās ainavas kvalitāti, īpaši "Braku" vizuālas uztveramības zonā, norādījusi vēlētāju apvienība.
To, ka plānotie mežizstrādes darbi netika saskaņoti, apstiprina arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve.
"Pēc iepazīšanās ar informāciju masu saziņas līdzekļos par gaidāmajiem mežizstrādes darbiem "Brakos" un, iepazīstoties ar Ērgļu pašvaldības mājas lapā esošo informāciju, tika konstatēts, ka plānotie mežizstrādes darbi īpašumā "Braki" nav skaņoti ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP), kā to paredz likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību," portālam "Delfi" skaidroja NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Lai nepieļautu iespējamos normatīvi tiesisko aktu pārkāpumus, kas varētu radīt ilgtermiņa ietekmi uz vidi ap valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli, NKMP vērsās pie pašvaldības ar aicinājumu izvērtēt kā iespējamo cirsmas veidu šajā teritorijā kopšanas cirti, sauso, bojāto un vēja gāzto koku novākšanu, kā arī pameža izciršanu.
Vienlaikus pārvalde aicināja ievērot normatīvi tiesisko aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi savlaicīgi saskaņot ar NKMP. Pārvaldē min, ka tas, iespējams, arī ir bijis galvenais iemesls izsoles pārcelšanai.
Jau vēstīts, ka Ērgļu novada dome rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa muzeja un dzimto māju "Braki" teritorijā drīzumā plāno cirst kokus plašā teritorijā. Līdz šim iedzīvotājiem nav izdevies apturēt izsoles par koku ciršanu organizēšanu.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" teritorija ir 40,9 hektārus liela un pieder Ērgļu novada domei. Ar piecu deputātu balsīm, kas ir domes vairākums, nolemts muzeju ieskaujošos 27 hektārus mežus pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri kā kopšanas un sanitārās cirtes, iepriekš vēstīja telekanāls LNT.
13 hektāru kailcirtes un 14 hektāru kopšanas un sanitārās cirtes izsoles sākumcena noteikta 84 tūkstoši eiro. Daļu naudas izlietošot muzeja jaunas administrācijas ēkas būvniecībā.
"Mežs ar steigu jāizcērt" – balstoties uz ekspertu teikto, savu lēmumu pamato dome
"Pasūtījām meža apsaimniekošanas plānu sertificētam speciālistam, un tādu viņš mums arī sagatavoja. Mēs jau neko citu nevaram izdarīt kā tikai to, ko mums pasaka speciālisti. Runājot ar speciālistu, kas vērtēja, vajag vai nevajag, tad pēdējie vārdi bija: "ar steigu, jo mežs praktiski ir miris". Ar steigu ir jācērt nost!" tā iepriekš "LNT Ziņām" iepriekš stāstīja Ērgļu novada domes vadītājs Guntars Velcis.
Ērgļu novada domes opozīcijas ierosinātā ārkārtas sēdē piektdien, 9. novembrī, valdošās koalīcijas deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu atcelt Braku muzeja meža kailcirtes izsoli, portālam "Delfi" pastāstīja deputāte Inga Bite ("Kopā ir spēks").
Opozīcijas deputāts Māris Olte sēdē rosināja veikt mežā pakāpenisku sanitāro tīrīšanu, koku retināšanu: "Ar reālu, skaidru domāšanu, te nevajag kailcirti taisīt. Vispirms var paņemt apses ārā, tad bērzus, tad egles, patīrīt alkšņus no grāvjiem. Tad var paņemt gobas, kurām ir gobu slimība," sacīja deputāts.
Ārkārtas sēdē tika nolemts, ja pašvaldības vadītājs kailcirtes izsoli neatcels, izsoles dienā, 14. novembrī, pie novada domes ēkas esot gaidāms iedzīvotāju pikets. Priekšsēdētājs Velcis "LNT Ziņām" iepriekš skaidroja, ka cirsmas izsole netikšot atcelta: "Vai iedzīvotājiem ir iespēja to nobloķēt, grūti pateikt. Uz emociju pamata noteikti nē. Ja juridiski kāds pierāda, ka tas viss ir nepareizi, mums iesniedz kāds jaunu apsaimniekošanas plānu, mēs sēžam un lemjam."
"Blaumaņa Braki – bez meža?" režisore Ķimele domes lēmumu neatbalsta
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka, saistībā ar Ērgļu novada pašvaldības plāniem izsolē pārdot cirsmas, kas atrodas nekustamā īpašumā "Braki", režisore Māra Ķimele 7. novembrī atklātā vēstulē vērsusies pie Ērgļu novada pašvaldības, aicinot to apdomāties un neparakstīt šo "nāves spriedumu" Braku mežiem.
"Vai tie vairs būs Blaumaņa Braki – bez meža? Kuram pacelsies roka parakstīt nāves spriedumu? Kā teica Pēteris Lūcis - katram darbiņam ir vārds un uzvārds. Mēs šeit esam savā Dzimtenē, mēs esam atbildīgi, no mums prasīs. Tieši no mums ir atkarīga Latvijas pastāvēšana," teikts atklātajā vēstulē.
"Man nav nekādas varas, varu tikai lūgt: lūdzu apdomājaties! Es līdz izmisumam apzinos, ka Blaumanis būs dzīvojis un radījis savus ģeniālos darbus veltīgi, ja viņa novadnieki labprātīgi, nevis pie nāves draudiem, pārvērtīs Braku mežus kailcirtē," rakstīja režisore.
"Ir jārod saudzībā un mīlestībā balstīts risinājums," savu vēstuli noslēdza režisore.
Muzeja vadītāja: Mežiem nav memoriālas vērtības
Memoriāla muzeja vadītāja Zinta Saulīte skaidroja, ka kailcirtes izsolei paredzētajiem mežiem nav memoriālas vērtības, tāpēc nav pamata bažīties par kultūras ainavas zaudēšanu.
Iepriekš Saulīte LNT ziņu raidījumam skaidroja, ka nav pamata mežu saukt par "Blaumaņa laika mežu". "Blaumaņa ģimene šeit atnāca 1868. gadā. Tieši pirms 150 gadiem. Tāpēc teikt, ka tas ir Blaumaņa laika mežs, kaut kas no Blaumaņa laikiem, nav nekāda pamata. Tam nav nekādas saistības ar to mežu, kas ir tagad izveidojies," paudusi muzeja direktore, papildinot, ka cirsmas izsolei nodotais mežs veidojies haotiski padomju gados, un visu šo laiku nav notikusi meža kopšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
