Foto: LETA
Pēc trīs stundu garām valdības veidošanas sarunām potenciālie sadarbības partneri izkristalizējuši astoņas prioritātes, kas nākamajai valdībai būtu jāpaveic, žurnālistus informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP).

Kā pēc tikšanās informēja Bordāns, potenciālie sadarbības partneri vienojušies par šādām prioritātēm: tiesiskums, OIK likvidēšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, izglītība, pārmaiņas veselības jomā, reģionālā reforma, demogrāfija un finansiālā drošība un stabilitāte.

Kopumā tikšanās izvērtusies labāka nekā gaidīts. Tikšanās laikā piecu partiju – JKP, "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Attīstībai/Par!" un "KPV LV" – pārstāvji apsprieda Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu.

Par prioritātēm politisko spēku domas nav dalījušās. Diskusijas raisījusi virkne tehnisku jautājumu. Tāpat, kā gaidīts, JKP saņēmusi iebildumus par darba plānā minētājiem jautājumiem saistībā ar pilsonības sistēmas revīziju un ar valodas lietojumu augstskolās.

Tāpat tikšanās laikā panākta vienošanās, ka katrs politiskais spēks uzņemsies atbildību par trim ministrijām, izņemot "Jauno Vienotību". "Jaunās Vienotības" paspārnē būs divas ministrijas. Savukārt par jomu sadalījumu vēl tiks diskutēts.

"Protams, mēs runājām arī par atbildīgo jomu sadalījumu. Tas bija otrs punkts, kam mēs pieskārāmies. Mēs veicām savu domu saskaņošanu. Rīt jautājums tiks turpināts. Mēs saskatījām, ka svarīgi ir saprast šos budžeta jautājumus," atzina Bordāns.

Bordāns atzina, ka izteicis potenciālajiem partneriem ministriju sadalījuma piedāvājumu, viņš gan to neatklāja. Savukārt "Attīstībai/Par!" biedrs Pēteris Viņķelis savā tvitera kontā raksta, ka JKP piedāvājusi "Jaunajai Vienotībai" uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju, Nacionālajai apvienībai par Kultūras ministriju un Aizsardzības ministriju, "KPV LV" par Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju un "Attīstībai/Par!" – par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju. Savukārt pati JKP gatava uzņemties rūpes par Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Arī "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš pēc tikšanās atzina, ka sarunas bijušas labākas nekā gaidīts. "Rīt būs nākamā garā tikšanās, parīt būs nākamā garā tikšanās. Ja vajadzēs, tad mēs tiksimies katru dienu," pauda politiķis. Viņš vēlreiz apliecināja, ka Bordāna potenciālā valdība ar "KPV LV" atbalstu var rēķināties.

Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava atzina, ka tikšanās laikā bija svarīgi pārrunāt Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu. "Mēs saskatījām arī vairākas acīmredzamas pretrunas ar Nacionālās apvienības programmu. Mums bija svarīgi to pārrunāt, novērst šīs bažas, kas bija radušās ne tikai Nacionālās apvienības valdes locekļiem, bet arī mūsu biedriem," skaidroja Dombrava. Kā piemērus viņš minēja: automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, finansējumu sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, kā arī "migrantu iepludināšanu".

"Mēs vēlamies stingru pozīciju, lai šajā valdības deklarācijā būtu pateikts, ka mēs neatbalstīsim nedz viesstrādnieku uzņemšanu, nedz patvērumu meklētāju pārdali Eiropas Savienības ietvaros, līdzīgi kā bija šis formulējums arī iepriekšējās valdības deklarācijā," skaidroja Nacionālās apvienības politiķis.

"Viens no lieliem jautājumiem, protams, mums bija saistībā ar daudziem piedāvājumiem, kas ir izskanējuši, sociālajā jomā, nodokļu reformas jomā, vai mums būs iespēja to visu īstenot," uzsvēra Dombrava.

"Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce apliecināja, ka tikšanās laikā partiju apvienība nav saukusi ministrijas, kuru vadību vēlētos uzņemties. "Mēs savējās vēl joprojām nesaucam, indikācijas jau bija un par to arī turpināsies sarunas," pauda Pūce. Uz jautājumu, vai gadījumā, ja partiju apvienība nenosauks ministrijas, ko tā vēlas vadīt, tā saņems tās, kuras paliks pāri, politiķis uzsvēra: "Neviens nevar mūs piespiest nobalsot par valdību."

Savukārt vaicāts, vai partiju apvienība piedalīsies Bordāna vadītājā valdībā, Pūce norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, kāda būs vienošanās par galvenajiem reformu virzieniem.

Jau otrdien politisko spēku pārstāvji tiksies ar Finanšu ministrijas darbiniekiem, lai vērtētu, kāda ir plānā iekļauto priekšlikumu fiskālā ietekme. Otrdien arī politisko spēku pārstāvji turpinās veidot un revidēt veicamo darbu sarakstu.

Piektdien JKP publicēja Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu, kas paredz, ka tuvāko divu gadu laikā neapliekamais minimums sasniegs 500 eiro mēnesī un minimālā pensija būs 200 eiro mēnesī. Tāpat plānā ir iekļauti potenciālo sadarbības partneru priekšlikumi.

Deklarācijas projekts tika iesniegts potenciālajiem sadarbības partneriem: "KPV LV", NA, "Jaunajai Vienotībai" un "Attīstībai/Par!".

Kā informēja premjera amata kandidāts Bordāns, par pamatu deklarācijai ņemts iepriekš publicētais JKP piedāvājums jaunās valdības darbu plānam. Par to portāls "Delfi" iepriekš rakstīja šeit. Savukārt par Bordāna veidotā Ministru kabineta darba plānu var lasīt šeit.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka jau šajā trešdienā Valsts prezidenta nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts Bordāns varētu sabiedrību plašāk iepazīstināt ar potenciālās valdības sastāvu, pieļāva pats politiķis.

Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Vējonis pēc tikšanās ar partiju apvienības "Attīstībai/Par!", JKP un partijas "KPV LV" premjera amata kandidātiem 7. novembrī nolēma uzticēt jaunās valdības veidošanu JKP šim amatam nominētajam Bordānam.

Jau īsi pēc Vējoņa paziņojuma sākās valdības veidošanas sarunas. JKP tikās ar visiem četriem politiskajiem spēkiem, kuri tiek uzskatīti par potenciālajiem sadarbības partneriem.

Ja līdz 21. novembrim (ieskaitot) netiks panākta vienošanās par jauno valdību, Valsts prezidents atsauks 7. novembra rīkojumu "Par Ministru kabinetu" un aicinās Bordāna vietā citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!