Foto: DELFI
Cīņās par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņas dienu – Lāčplēša dienu – šogad 11. novembrī visā Latvijā atzīmē plaši gan ar lāpu gājieniem, gan svētku koncertiem, gan arī Rīgā, 11. novembra krastmalu svētdienas vakarā izgaismojot ar tūkstošiem svecīšu.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka svētdien, 11. novembrī, no rīta Rīgas pils Svētā Gara tornī notika svinīgā Latvijas karoga maiņas ceremonija, vēlāk Rīgas Doma baznīcā – Ekumēniskais dievkalpojums par godu Lāčplēša dienai, savukārt pulksten 11 Rīgas Brāļu kapos notika vainagu nolikšanas ceremonija.

Pulksten 13 Rīgas centrā notika Lāčplēša dienai veltīta militārā parāde, tajā piedalījās NBS, Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības.

Pulksten 16 notika lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur norisinājās svētbrīdis, pēc tam turpinoties līdz Latviešu Strēlnieku laukumam.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!